Vēlme justies drošāk par tuvāku un tālāku nākotni, sasniegt vairāk un dzīvot labāk – tie ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu svarīgi 2023. gadā uzlabot savu finanšu situāciju, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums[1]. Uz drošības aspektu norādījuši 58% aptaujāto, uz ilgām pēc labākas dzīves – 45%, un vairāk nekā trešā daļa arī minējuši vēlmi veidot uzkrājumus kā drošības spilvenu negaidītām situācijām vai iespēju segt ikdienas vajadzības, kam ar šī brīža ienākumiem nepietiek.

Saskaņā ar aptaujas datiem dažādām sabiedrības grupām ir dažādi iemesli, kāpēc gribētos uzlabot savu finanšu situāciju. Vadošos amatos strādājošie izceļ mērķi justies drošāk par nākotni; jaunieši un trīsdesmitgadnieki ar samērā labiem ienākumiem virs 1000 eiro, kā arī biroja, pakalpojumu jomas un tirdzniecības darbinieki biežāk nekā citi vēlas sasniegt vairāk vai dzīvot labāk. Tiem, kuriem ir bērni, ir svarīgi veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens neparedzētās situācijās. Senioriem un nestrādājošajiem, kā arī respondentiem ar ienākumiem līdz 750 eiro iemesls uzlabot finanšu situāciju būtu ikdienas vajadzību segšana, jo ar šī brīža ienākumiem ir grūti to paveikt. Jaunieši un pašnodarbinātie biežāk vēlas īstenot savus mērķus, kam nepieciešami zināmi naudas līdzekļi, savukārt aptaujātie vecuma grupā virs 50 gadiem – parūpēties par vecumdienām.

“Sabiedrībai ir dažādas vajadzības, taču, kā redzams, vēlme justies drošāk ir pat tiem, kuri pelna vairāk. Ņemot vērā faktu, ka līdztekus darbam, veselībai un savstarpējām attiecībām, viens no lielākajiem stresa izraisītājiem ikdienā ir finanses.  Pievēršoties naudas lietām un sagatavojoties dažādiem notikumiem, varam justies drošāk, stabilāk un krietni mierīgāk. Budžeta plānošanas primārais mērķis ir visu izdevumu salāgošana ar ienākumiem. Kā redzams pēc pētījuma rezultātiem, pieaugošu cenu apstākļos tas ir aktuāli katram trešajam Latvijas iedzīvotājam. Tātad trešdaļa iedzīvotāju šobrīd galvenokārt rūpējas par to, lai ar šī brīža ienākumu apmēru būtu iespējams segt ikdienas vajadzības, tādējādi atliekot vai atsakoties no nākotnes plāniem par drošību, mērķu realizēšanu un sasniegumiem,”

secina Evija Kropa.

Neraugoties uz dzīves dārdzības pieaugumu, kopumā 66% aptaujāto atzīmējuši, ka viņi ir apmierināti ar savu personīgo finanšu situāciju, taču vairums saskata iespējas tās uzlabošanai. Vēl trešā daļa jeb 32% respondentu ar savām naudas lietām nav apmierināti un labprāt kaut ko darītu lietas labā. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji plāno mainīt savus tērēšanas paradumus un censties ietaupīt – tā norādījuši 48%, bet 33% meklēs iespējas pelnīt vairāk un/vai piepelnīties.

“Redzam, ka iedzīvotāju stratēģija savu finanšu lietu sakārtošanai un uzlabošanai ir pietiekami vispusīga, jo tiek domāts gan par to, kā pārskatīt un optimizēt esošos izdevumus, gan arī meklētas iespējas pelnīt vairāk. Kā zināms, izdevumus iespējams optimizēt līdz noteiktai robežai, kad vairs īsti nav, ko mazināt un ierobežot. Riskanti ir arī paļauties uz ienākumu palielināšanu vien – bez pienācīgas kontroles pār izdevumiem lielāka ienākošās naudas plūsma ir salīdzināma ar ūdens liešanu caurā spainī. Vislabāko rezultātu naudas lietās patiesi var sasniegt tad, ja ķeras klāt abiem mainīgajiem, proti, izdevumiem un ienākumiem,”

skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kopumā 77% aptaujāto plāno šogad rūpīgāk pievērsties savām naudas lietām, vienlaikus norādot, ka viņi to jau ir darījuši citus gadus. Toties 16% respondentu atbildīgākai naudas plānošanai apņēmušies pievērsties pirmo reizi – galvenokārt jaunieši 18–29 gadu vecumā, kuri iepriekšējos gados rūpīgai savu finanšu plānošanai pievērsušies krietni retāk nekā pārējie, un cilvēki, kuru ģimenēs aug bērni.

RUS: Исследование: самая часто упоминаемая в этом году причина улучшения финансовой ситуации– уверенность

Papildu informācija:
Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa@swedbank.lv 
Tel.: +371 67444610
https://blog.swedbank.lv/

[1] Pētījumu “Apņemšanās saistībā ar pievēršanos naudas lietām” veica Snapshots 2023. gada janvārī, aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.