Šobrīd ekonomikas tuvākās nākotnes tendenču prognozēšana nav iespējama. Neviens nevar pateikt, cik strauji pasaulē un Latvijā turpinās izplatīties vīrusa epidēmija un – kā tā var ietekmēt ekonomiku. Ietekme ir un tā pieaug. Kas notiks ar IKP, to pagaidām nezinām – pārmaiņas daudzu cilvēku ikdienā kādu laiku būs tik manāmas, ka makro skaitļi neraksturos lietas būtību.
Jaunie apstākļi maina cilvēku uzvedību, kas savukārt maina tautsaimniecību. Vairākas nozares, īpaši ar ceļošanu un atpūtu saistītās, dažu nedēļu laikā ir nonākušas jaunā realitātē. Ir uzņēmumi, kuru darbs ir gandrīz apstājies.
“Līdz ar Covid-19 izplatību, strauji mainās arī ekonomika. Mūsdienu ekonomika ir atkarīga no ceļošanas un cilvēku savstarpējās mijiedarbības, kas šobrīd tiek ierobežota. Ekonomiku ietekmē tūlītējā pieprasījuma izmaiņas, it īpaši attiecībā uz ceļošanu, ēdināšanu un izklaidi, ražīguma zudumi darbinieku prombūtnes dēļ, kā arī traucējumi ražošanas-realizācijas ķēdēs. Finanšu tirgus pārmērīgas piesardzības rezultātā investīcijas tiek atliktas, kas savukārt var būt par iemeslu vājai bilancei,”
– uzsver Pēteris Strautiņš, Luminor galvenais ekonomists.
Koronavīrusa ietekme uz ekonomikas prognozēm
Jaunais koronavīruss nav vienīgais faktors, kas ietekmē ekonomikas prognozes, tomēr šobrīd tas aizēno visus pārējos īstermiņa faktorus. Epidēmijas ietekmi uz ekonomiku šobrīd var tikai sākt aplēst. Šo ietekmi var sadalīt vairākās daļās:
Ķīnai pieder 16,2% pasaules ekonomikas tirgus valūtas maiņas izteiksmē un 19,2% pirktspējas paritātes izteiksmē (SVF aprēķini par 2019. gadu) un tā nodrošina teju trešdaļu globālās ražošanas. Luminor ieskatā ražošanas zudumu aprēķins 2% apmērā jeb izaugsme ~4%, nevis ~6% apmērā, aptuveni norāda uz problēmas mērogu. Minētais vien būtu par pamatu ~0,3% lielam zudumam pasaules ekonomikā. Ievērojamie Ķīnas panākumi epidēmijas izplatības kontrolē panākti uz laiku “iesaldējot” lielu daļu ekonomisko aktivitāšu.
Ķīna ir ārkārtīgi nozīmīga sastāvdaļu piegādātāja. Piemēram, tā piegādā elektroniskās sastāvdaļas ~400 miljardu vērtībā. Bez piegādēm no Ķīnas liela daļa globālās ražošanas neizbēgami kādā brīdī apstāsies. Par laimi, šie draudi samazinās. Arī Dienvidkorejā, kas ir vēl viens nozīmīgs ražošanas centrs, ir vērojamas pozitīvas tendences.
Ķīnai ir izdevies samazināt epidēmijas izplatību. Līdzīgas sekmes ir arī vairākām citām Āzijas valstīm, jo īpaši Taivānai. Šīm Āzijas valstīm izdevies pasargāt savus iedzīvotājus, neraugoties uz atrašanos blakus Ķīnai, kā arī intensīvo ceļošanu. Vai kontroles pasākumi būs efektīvi arī Rietumu valstīs, kurās nav tik saprotošas attieksmes pret sabiedrības kontroles pasākumiem, vēl būs redzams. Tomēr ekonomiskos zaudējumus jau tagad var uzskatīt par būtiskiem, jo īpaši Itālijā, kurā ieviesta masveida karantīna. Riski ir īpaši augsti trešās pasaules valstīs ar vājām valdībām un vājām veselības aprūpes sistēmām, bet augstu iedzīvotāju blīvumu.
VIX, ASV akciju tirgus svārstīguma rādītājs, ir sasniedzis augstāko punktu kopš 2011. gada 8. augusta, un tas var negatīvi ietekmēt patērētāju uzticību. Augstāka riska uzņēmumi pamazām zaudē finansējuma saņemšanas iespējas. Kreditēšanas kvalitātes pasliktināšanās var “iegriezt” banku pavājināšanās un turpmāku kreditēšanas ierobežojumu karuseli. Vārdi “kreditēšanas krīze” jau tikuši izteikti skaļi. Naftas cenu krīze piedāvā zināmas iespējas importētājiem, tomēr vienlaikus destabilizē enerģētikas nozari un svarīgus jaunos tirgus.
Šī veselības drāma ir globāla vilšanās, jo, tuvojoties jaunajam gadam, valdīja vispārējs pacēlums, ka pasaule sāk izkļūt no ekonomikas attīstības palēninājuma fāzes, kas bija novērojama 2018. un 2019. gadā. Iepriekšējos mēnešos novērotās pozitīvās tendences agri vai vēlu parādīsies atkal, bet droši vien ne ātrāk kā 2020. gada otrajā pusē vai varbūt pat ne ātrāk kā 2021. gadā. Ekonomikas atveseļošanās būs ļoti spēcīga. Šī pandēmija ir nozīmīgs, tomēr laikā ierobežots satricinājums. Ietekme uz dažām nozarēm, piemēram, pasažieru gaisa pārvadājumiem un tūrismu, varētu turpināties ilgāk, ņemot vērā izmaiņas uzvedībā, kā arī iespējamo bilances pavājināšanos.
Baltijas valstis gadu uzsāka ar neparasti atšķirīgiem uzņēmējdarbības cikliem
“Lai arī 2020. gads būs grūts, tas arī gatavo augsni labvēlīgu apstākļu saplūšanai 2021. un 2022. gadā. Kopējais eksporta pieaugums pēdējo gadu laikā nav bijis izcils, bet ir notikušas nozīmīgas strukturālas pārmaiņas, kas novedīs pie eksporta pieauguma paātrināšanās nākotnē. Ārējās tirdzniecības datus stipri ietekmē re-eksports, bet rūpniecības apgrozījuma dati zīmē kopumā precīzu ainu. Piemēram, metālapstrādes un mašīnbūves daļa apstrādes rūpniecības eksporta apgrozījumā ir pieaugusi no 12,8% līdz 21,2%. Izaugsmes tempam 2020. gadā bija jābūt vājam, jo valsts dodas cauri eksporta nozaru pielāgošanās fāzei. Ņemot vērā līdz šim nepiedzīvoto situāciju pasaules ekonomikā, recesija šogad šķiet neizbēgama. Tomēr tā būs īslaicīga un tai sekos spēcīga atgūšanās,”
– stāsta Pēteris Strautiņš.
Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur ir novērojama spēcīga nekustamo īpašumu attīstības, kreditēšanas, būvniecības, darbavietu pieauguma un patēriņa mijiedarbība, Latvijā šī nozare ir salīdzinoši vāja, un patērētāju uzticība Latvijā ir viszemākā. Šo iemeslu dēļ Latvija 2019. gadā bija vislēnāk augošā Baltijas ekonomika un, visticamāk, tāda paliks arī 2020. gadā. “Sagaidām, ka ekonomiskā aktivitāte krasi saruks šī gada 2. ceturksnī, sāks atgūties 3. ceturksnī, bet izaugsme gada griezumā neatjaunosies līdz pat 4. ceturksnim. Nākamā gada laikā izaugsme būs ļoti spēcīga, bet IKP vēl gluži neatgriezīsies līmenī, kādā tas būtu bijis bez šīs globālās drāmas,”
– par prognozēm izsakās Pēteris Strautiņš.
Ar epidēmiju saistītie riski Baltijas valstīm
“Šobrīd svarīgākais ir domāt par ekonomikas atgūšanos, kas var prasīt arī radikālus politikas soļus. Kad šī krīze beigsies, ieguvējas būs valstis, kuru uzņēmumi būs mazāk cietuši finansiāli un spēs straujāk palielināt darbības apjomu, izmantojot no jauna radušās iespējas. Tāpat ir svarīgi, lai cilvēki nezaudētu pārliecību par nākotni un turpinātu tērēt naudu. Latvijas valdībai būs jādara viss nepieciešamais, lai saglabātu patērētāju noskaņojumu ar aktīviem darba tirgus pasākumiem un atbalstu uzņēmumiem,” uzsver Pēteris Strautiņš.
Pastāv augsts Eirozonas recesijas risks 2020. gadā, tomēr divas no trīs iepriekšējām Eirozonas lejupslīdēm Baltijas valstis ir pārdzīvojušas visai labi. Ja traucējumi piegāžu ķēdēs būs pastāvīgi un pamatīgi, ja Baltijas valstīs būtiski izplatīsies vīruss, turpmāko notikumu attīstības gaita kļūs praktiski neprognozējama. Šobrīd elektronikas un farmācijas nozares jau ir paudušas bažas par piegāžu nodrošinājumu. Tāpat ir pašsaprotami, ka Baltijas valstīm būs grūti pretoties vispārīgai pasaules ekonomikas lejupslīdei. Šobrīd jau ir skaidrs, ka 2020. gads tūrisma nozarei būs neveiksmīgs. To visvairāk izjutīs Igaunija, jo ieņēmumi no tūrisma uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas valstīm tajā ir visaugstākie. Turklāt pastāv arī lokāla mēroga faktori. Visās Baltijas valstu ekonomikās mežsaimniecība un kokapstrāde spēlē nozīmīgāku lomu nekā vidēji ES, un šis tirgus galvenokārt ir atkarīgs no būvniecības, kas ir ciklisks faktors. Izejvielu tranzīts no austrumiem (galvenokārt no Krievijas) uz rietumiem ir nodrošinājis pastāvīgu ienākumu plūsmu, tomēr šķiet, ka šai ērai tuvojas gals.
Papildu informācija:
Inese Kronberga
Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: 29215409
E-pasts: Inese.Kronberga@luminorgroup.com
