Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās ieradumi lielākoties sasaucas ar videi draudzīgāka dzīvesveida pamatprincipiem. Proti, 65% Latvijas iedzīvotāju rūpīgi plāno savus pirkumus, lai nepirktu lieku pārtiku, 44% mēģina pārstrādāt pārtikas produktus, kas paliek pāri un netiek izmantoti uzreiz, bet 49% laiku pa laikam iepērkas lietoto apģērbu veikalos un cenšas pārdot vai ziedot drēbes, ko vairs neizmanto, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*.

Aptaujas dati liecina, ka katrs ceturtais iedzīvotājs pieturas pie ētiskas patērēšanas principiem, kas nozīme, ka iepērkoties, viņi pievērš uzmanību gan ražotājam – cik ražošanas process ir videi draudzīgs un ilgtspējīgs, gan produkta sastāvam un iepakojumam – vai netiek izmantotas izejvielas, kuru iegūšana vai ražošana nav videi draudzīga, gan utilizēšanas iespējām – vai produktu, ja tā nav pārtika, ir iespējams pārstrādāt, atkārtoti izmantot utt.

“Ja tiešām katrs ceturtais pievērš uzmanību augstāk minētajām lietām, tas ir ļoti labs radītājs – tas nozīmē ka šiem cilvēkiem tiešām rūp, kas notiek apkārt un, visdrīzāk, viņi cenšas pieturēties pie videi draudzīga dzīvesveida kopumā.

Iespējams, daļa no iedzīvotājiem, izvēloties lētākas preces, rēķinās ar zemāku kvalitāti un apzinās, ka, piemēram, apģērbs tiks izmests jau pēc īsa lietošanas laika un par to nav žēl. Bet vērts padomāt, ka laikā no 2000. līdz 2014. gadam drēbju ražošanas apjomi pieauga divas reizes un šodien ikviens pērk par 60% vairāk drēbju nekā pirms 15 gadiem, toties iegādātās drebēs kalpo divreiz īsāku laiku. Tāpēc katram no mums vajadzētu aizdomāties – varbūt labāk nopirkt kvalitatīvāku apģērbu, bet darīt to retāk – tas kalpos ilgāk un to noteikti būs iespējams vai nu pārstrādāt, vai izmantot atkārtoti – arī Latvijā ir uzņēmumi, kas savāc vēl lietojamas drebēs labdarībai un atkārtotai izmantošanai. Vēl viens risinājums ir iegriezties lietoto apģērbu veikalos, jo tur dažreiz var atrast interesantus modeļus. Arī lietotās tehnikas iegāde un tālākā pārdošana ir labs ieradums,”

norāda SEB bankas Ilgtspējas attīstības vadītājs Viktors Toropovs.

Saskaņā ar aptaujas datiem, 49% iedzīvotāju paši iepērkas lietoto apģērbu veikalos un cenšas pārdot vai ziedot drēbes, ko vairs neizmanto, kā arī 17% pērk lietotās un pārdod tālāk bērnu drēbes.

Runājot par ēšanas paradumiem, 31% aptaujāto cenšas izvairīties no produktiem, kas satur palmu eļļu, bet 10% pērk organisko pārtiku. Savukārt 44% mēģina pārstrādāt pārtiku, kas paliek pāri, lai tā nav jāizmet.

“Dati liecina, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs ik gadu izmet ap 30 kilogramiem pārtikas. Viss sākas ar nepareizo plānošanu iepērkoties un beidzas ar neziņu, ko darīt ar pārtikas atlikumiem. Lielākoties cilvēki izmet augļus un dārzeņus. Taču, ja redzam, ka nepaspēsim apēst svaigos augļus un tie drīzumā sabojāsies, tos var sasaldēt un izmantot, izvēloties atbilstošas receptes, kur saldēta pārtika labi iederēsies. Bieži vien mēs nezinām, kā rīkoties, lai dzīvotu videi draudzīgāk. Tāpēc esam radījuši īpašu lietotni ManaEkopēda | SEB, kurā katrs var ne tikai aprēķināt savu ietekmi uz vidi, bet arī smelties idejas un iedvesmu, kā dzīvot videi draudzīgāk,”

atzīmē Viktors Toropovs.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma veica uzņēmums Norstat un tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.