Iedzīvotāji, kuri plāno iegadāties dzīvokli Rīgā vai Pierīgā, būtu gatavi maksāt vairāk par mājokli, kas atrodas konkrētajā apkaimē, ēkā ar augstāko energoefektivitātes klasi, kā arī par zaļu un sakārtotu apkārtējo vidi, secināts SEB bankas un uzņēmuma Kantar veiktajā aptaujā*.

Aptaujas dati liecina, ka šogad 12% Latvijas iedzīvotāju plāno iegadāties jaunu mājokli. No viņiem vairāk nekā puse gatavojas pirkt dzīvokli, 28% plāno pirkt privātmāju, 10% gatavi pirkt lauku māju, bet 1% – rindu māju.

Meklējot dzīvokli, gandrīz 80% izvēlēsies Rīgu. Galvenie argumenti par labu galvaspilsētai ir darba vietas, kā arī esošās dzīvesvietas tuvums, vēlme dzīvot lielā pilsētā/galvaspilsētā, attīstītā infrastruktūra, kā arī augstāka investīcijas vērtība – nepieciešamības gadījuma dzīvokli Rīgā ir vieglāk izīrēt. Savukārt tie, kuri plāno iegādāties dzīvokli Pierīgā, savu izvēli argumentē ar vēlmi dzīvot tuvāk dabai, labu infrastruktūru, galvaspilsētas tuvumu un zemākām cenām nekā Rīgā.

“No svarīgākiem aspektiem, meklējot mājokli, populārākais bija autostāvvietas esamība, ko izvēlējas 35% aptaujāto. Tam seko konkrētais mikrorajons (29%), zaļa un sakārtota vide (27%), ērti pieejams sabiedriskais transports (25%), kā arī būvniecības kvalitāte, ēkas energoefektivitāte, tuvums Rīgas centram un ērti pieejami veikali (22-23%). Tomēr, kad respondentiem tika jautāts, par kuru no aspektiem viņi būtu gatavi maksāt vairāk, izrādījās, ka cilvēki gatavi piemaksāt ne par visu, ko uzskata par svarīgu. Tādējādi pirmajā vietā  izvirzījās energoefektivitāte, konkrēts mikrorajons un sakārtota vide (14% aptaujāto). Savukārt, par autostāvvietas esamību būtu gatavi maksāt vairāk 11% aptaujāto, bet par ērti pieejamiem veikaliem – vien 2%. Tas norāda uz to, ko cilvēki reāli uzskata par vērtību, meklējot mājokli,”

komentē SEB bankas Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs Māris Opincāns.

Lielākā daļa iedzīvotāju meklēs mājokli ne dārgāku par 70 tūkstošiem eiro

Runājot par plāniem iegādāties mājokli Rīgā, lielākā daļa respondentu (43%) meklēs trīsistabu dzīvokli, trešdaļa iegādāsies divu istabu dzīvokli, 15% – četru un vairāk istabu, bet 9% – vienistabas dzīvokli. Puse aptaujāto meklēs mitekli ar platību no 50 līdz 70 kvadrātmetriem.

Gandrīz 40% iedzīvotāju gribētu iegādāties dzīvokli jaunajā projektā, gan pirmreizējā, gan otrreizējā tirgū, liecina aptaujas dati. Vēl ap 30% meklēs mitekli ēkās, kas uzbūvētas pirms 2000. gada. Savukārt vēl apmēram trešdaļa aptaujāto vai nu vēl nav izlēmuši, kādu mājokli iegadāties, vai viņiem ir vienalga, kādā projektā pirkt dzīvokli.

No aptaujas dalībniekiem, kuri plāno iegadāties dzīvokli Pierīgā, 58% meklēs divistabu dzīvokli, 38% – trīsistabu, bet pārējie – vēl lielāku. Nedaudz vairāk par trešdaļu meklēs dzīvokli ēkās, kas uzbūvētas pēc 2000. gada, un tikpat daudz plāno iegādāties dzīvokli ēkās, kas ir būvētas pirms 2000. gada.  Pārējie saka, ka viņiem vienalga, kurā gadā ir uzbūvēta māja, jo svarīgāki ir citi aspekti.

“Aptaujas dati liecina, ka ievērojamā daļa iedzīvotāju (60%) gribētu iegādāties jauno mājokli ne dārgāku par 70 tūkstošiem eiro. Līdz ar to, visdrīzāk, vēl kādu laiku saglabāsies situācija, kad, neskatoties uz augošo pieprasījumu pēc jauniem projektiem, lielākais darījumu skaits joprojām būs sērijveida projektu segmentā. Protams, iedzīvotāju pirktspēju ietekmē gan augošās būvniecības izmaksas, gan kopējā inflācija, tomēr šobrīd, saglabājoties izdevīgākām procentu likmēm, ir vērts padomāt par ilgtspējīgākām investīcijām, ieguldot naudu jaunā un energoefektīvā mājoklī,”

noslēdz Māris Opincāns.