Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk savas prasmes un hobijus izmanto papildu ienākumu gūšanai – teju puse jeb 48% iedzīvotāju gada laikā šādi ir piepelnījušies papildus regulārajiem ikmēneša ienākumiem, liecina Swedbank aptauja[1]. To iedzīvotāju skaits, kuri šādi gūst papildu ienākumus, kopš 2016. gada audzis par astoņiem procentpunktiem.

 Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji papildu ienākumus gūst, sniedzot profesionālas konsultācijas vai pakalpojumus tādās jomās kā fotografēšana, tulkošana, mūzika, vebdizains u. tml., piedāvājot ar mājsaimniecību saistītus pakalpojumus – uzkopšanu, remontdarbus, bērnu pieskatīšanu utt., kā arī izīrējot savu īpašumu vai pārdodot pašu audzētus vai gatavotus pārtikas produktus. Kopš 2016. gada pieaudzis profesionālo pakalpojumu un sava īpašuma izīrēšanas apjoms, bet samazinājusies aktivitāte mājsaimniecības pakalpojumu segmentā.

Visbiežāk (57% gadījumu) papildus nopelnītās summas tiek norādītas līdz 100 eiro apmērā, tomēr būtiski, ka pieaudzis ne vien to iedzīvotāju īpatsvars, kuri gūst papildu ienākumus, bet arīdzan šo ienākumu apmērs. Kopš 2016. gada Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk mēnesī papildus nopelna 100–400 eiro (29% iedzīvotāju 2020. gadā pretstatā 24% iedzīvotāju 2016. gadā) un pat vairāk par 400 eiro (14% pērn pretstatā vien 5% 2016. gadā).

Vienlaikus trešdaļa respondentu atzīst, ka 2020. gadā nav darījuši neko, lai gūtu papildu ienākumus, kaut arī to vēlētos. Tas norāda, ka piepelnīšanās aktivitāšu intensitātei ir būtiskas iespējas pieaugt vēl vairāk ar nosacījumu, ka iedzīvotāju uzņēmīgums un motivācija iet roku rokā ar dažādu sistēmisku un birokrātisku šķēršļu mazināšanu valstiskā mērogā. Visvairāk šāds potenciāls novērojams starp jauniešiem un tiem iedzīvotājiem, kuri ir izteikti neapmierināti ar savu šī brīža karjeras gaitu un ienākumu apmēru. Papildu ienākumus nav guvuši un to arīdzan īpaši nevēlas vien 15% respondentu. Visbiežāk tie ir iedzīvotāji, kuri jūtas apmierināti ar esošajiem ienākumiem, vai arī gados vecāki ļaudis.

“Pētījuma rezultātos novērojam tendenci, ka ar savu karjeru un ienākumiem apmierinātie to zināmā mērā sasnieguši gan ar stabilu regulāro ienākumu plūsmu, gan realizējot dažādus papildu projektus un gūstot papildu ienākumus. Labklājība nerodas pati no sevis, tā ir ieguldīto prasmju, darba un nemitīgas attīstības rezultāts. Redzam, ka tieši rīcība ir atslēgas faktors, jo, kamēr vieni dara un gūst papildu ienākumus, citi par to domā, bet lietas labā faktiski neko nedara. Nevaram sagaidīt citu rezultātu, ja turpinām rīkoties tāpat kā līdz šim,”

– komentē Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Iedzīvotāju skatījumā vislielākais šķērslis, lai piepelnītos, ir laika trūkums (39%), kam seko nelabvēlīga likumdošanas, nodokļu un birokrātijas vide (33%), pārliecības trūkums par papildu ienākumu gūšanai nepieciešamajām prasmēm (27%) un starta kapitāla neesamība (21%). Tajā pašā laikā tie respondenti, kuri norāda, ka labprāt piepelnītos, 55% gadījumu vaļsirdīgi atzīst, ka neko īpašu nav darījuši, lai kaut nedaudz tuvotos vēlmes īstenošanai. Tikai katrs desmitais ir ķēries pie kādām aktivitātēm, bet 29% aptaujāto par šo jautājumu sākuši domāt biežāk un intensīvāk. Zīmīgi, ka prognozes par to, cik lielu naudas summu ik mēnesi būtu iespējams nopelnīt, ja savu vēlmi realizētu praksē, ir ievērības cienīgas – 10,5% aptaujāto lēš, ka tie varētu būt vairāk nekā 500 eiro, 23% to novērtē 100–500 eiro apmērā, bet 22% uzskata, ka papildus varētu nopelnīt līdz 100 eiro.

“Kamēr individuālā līmenī ir grūti ietekmēt likumdošanas un nodokļu aspektus, jāatzīst, ka pārējie iedzīvotāju minētie šķēršļi ir pārvarami un galvenokārt saistās ar pašu iniciatīvu, ticību savām spējām un gatavību spert izšķirošus soļus, kas ietver arī spēju uzņemties zināmu risku. Nenoliedzami vīrusa izraisīto satricinājumu rezultātā ne mazums peļņas un arī regulāro ienākumu gūšanas plānu izjukuši, tomēr nevar arī noliegt, ka atsevišķās nozarēs vērojams tieši darbības paplašinājums. Iespējams, šis ir īstais brīdis, lai realizētu sen pārdomātus un izlolotus mērķus, gūstot papildu ienākumus,”

– rezumē E.Kropa.

 RUS: Почти половина жителей Латвии ищут возможности дополнительных доходов

Papildu informācijai:

Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa@swedbank.lv
Tel.: +371 67444610
https://blog.swedbank.lv/

[1] *Swedbank finanšu institūta aptauja veikta sadarbībā ar SKDS 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18–75 gadiem.