15% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi gadā iegādājas preces vai pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Vienlaikus gan tikai 8% respondentu norāda, ka viņiem ir būtiska uzņēmuma darbības forma, kamēr 40% sabiedrības tomēr vairāk pievērš uzmanību produkta vai pakalpojuma cenai.

Trešā daļa jeb 32% respondentu norāda, ka nepievērš uzmanību tam, no kā iegādājas konkrētās preces vai pakalpojumus. Savukārt piektā daļa jeb 21% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nemaz nezina, kas ir sociālā uzņēmējdarbība.

“Sociālā uzņēmējdarbība ir īpaša uzņēmējdarbības forma, kuras mērķis ir risināt kādu sociālu problēmu vai radīt pievienoto vērtību sabiedrībai, paša uzņēmuma peļņu atstājot otrajā plānā. Tas gan nenozīmē, ka tā ir labdarības forma – arī sociālie uzņēmumi darbojas tā, lai spētu paši nodrošināt savas darbības ilgtspēju. Tādējādi, iespējams, šo komersantu precēm un pakalpojumiem nav zemākās cenas tirgū, tomēr to darbības sniegtais pienesums sabiedrībai, risinot sociālos, iekļaušanas, vides ilgtspējas un citus jautājumus, ir neatsverams. Aptaujas dati liecina, ka vien nelielai sabiedrības daļai šie faktori šķiet prioritāri, kamēr lielākā daļa tomēr preces un pakalpojumus izvēlas, balstoties uz finansiāliem apsvērumiem,” aptaujas datus komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Sociālais aspekts svarīgāks jauniešiem

Izdarot izvēli, kur iegādāties preces vai saņemt pakalpojumus, sociālos uzņēmumus vairāk izvēlas jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt seniori vecumā no 60 līdz 74 gadu vecumam bieži nemaz nezina par šādu uzņēmējdarbības formu.

Lielākā daļa to, kuri izvēlas atbalstīt sociālos uzņēmējus, norāda, ka viņu izvēli nosaka apziņa, ka uzņēmuma prioritāte ir palīdzība sabiedrībai, nevis pašu peļņa – šis faktors ir būtisks 38% respondentu. Savukārt teju ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju norāda, ka ar šādu savu izvēli vēlas atbalstīt konkrētas sociālās grupas. Līdzīga motivācija arī 16% aptaujāto, kas labprāt izmanto iespēju pastarpināti ar sociālā uzņēmuma palīdzību vairot pozitīvu sociālo ietekmi.

“Lai arī dzīvojam laikā, kad visi tiecas pēc peļņas, nedrīkst aizmirst arī par to, ka ilgtermiņā mums tomēr ir jācenšas veicināt sabiedrības un vides ilgtspējīgu attīstību, jāveicina iekļaujošas sabiedrības veidošanās, jārūpējas par bērnu un jauniešu izglītību. Ja nevaram paši individuāli sniegt palīdzību, mēs varam izvēlēties atbalstīt uzņēmumus, kas cenšas šos mērķus sasniegt,” uzsver Arnis Škapars, papildinot, ka arī SEB banka atbalsta sociālos uzņēmējus. 

Līdz 28. aprīlim gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori var iesniegt savus projektus sociālās uzņēmējdarbības grantu programmai “Augšup”, ko īsteno SEB banka kopā ar Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 48 000 eiro. Plašāka informācija pieejama mājaslapā seb.lv/augsup.

*Aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada martā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, un tajā piedalījās 1007 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Papildu informācijai:
Elīna Neimane, Korporatīvās komunikācijas pārvalde, uzņēmumu komunikācijas vadītāja – 26861570, elina.neimane@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia un Skype/SEB_Latvija, YouTube/SEBlatvia
www.seb.lv