2021.gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos piešķīra vairāk nekā 41 miljonu eiro, kas ir par 35% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt noslēgto līgumu skaits pieaudzis par 19%. Turklāt ievērojami palielinājies pieprasījums pēc finansēšanas privātmāju iegādei un būvniecībai. Ja pirms gada šādiem mērķiem tika novirzīta aptuveni piektā daļa no piešķirtā finansējuma, tad šogad jau vairāk nekā 30%.

Vidējā aizdevuma summa dzīvokļiem 64 000 eiro, mājām – virs 100 000 eiro

Gandrīz 70% no pirmajā ceturksnī piešķirtā finansējuma novirzīti dzīvokļu iegādei vai remontam. No piešķirtās summas vairāk nekā 70% novirzīti īpašumiem Rīgā, 17% – Pierīgā, bet 12% – pārējā Latvijā. Turklāt arvien biežāk iedzīvotāji izvēlas mājokļus ēkās, kas celtas pēc 2000. gada. Ja pirms gada lielāks pieprasījums bija pēc dzīvokļiem sērijveida projektos, tad šobrīd jau 59% finansējuma piešķirti dzīvokļu iegādei mājās, kas būvētas pēdējo 20 gadu laikā. Vidēja aizdevuma summa dzīvokļiem ir ap 64 tūkstošiem eiro.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis:

“Mēs novērojam arvien augošo pieprasījumu pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, kā arī projektos, kas būvēti pēdējo gadu laikā un tagad nonākuši otrreizējā tirgū. Kopā ar attīstītājiem rīkojot virtuālas atvērto durvju dienas, redzam, ka piesakās ļoti liels pretendentu skaits. Atsevišķiem jaunajiem projektiem piesakās līdz pat 600 potenciālo pircēju. Mūsu statistikā jaunie projekti veido apmēram ceturtdaļu darījumu.

Lielākoties pircēji ir jaunās ģimenes, kurām nepieciešams pirmais mājoklis un kuras plāno ģimenes pieaugumu. Arī Covid laiks mainījis mājokļa lomu mūsu dzīvē, tāpēc iedzīvotāji meklē iespējas, kas ļautu mājās ierīkot gan ofisu, gan skolu, gan bērnudārzu. Tomēr, ņemot vērā augošās kvadrātmetra cenas, pircēji lielākoties var atļauties vai nu dzīvokļus ar lielāku platību sērijveida projektos, vai divu istabu dzīvokļus jaunajos projektos. Novērojam arī pieprasījuma pieaugumu pēc īpašuma renovētajās pirmskara mājās.

Otra tendence – aug pieprasījums pēc privātmājām. Augot iedzīvotāju uzkrājumiem, parādās arī iespēja vairāk ieguldīt pirmās iemaksas veidā un līdz ar to atļauties dārgākus pirkumus ar lielāku finansējumu. Cilvēki meklē jau gatavas mājas Pierīgā, bet, ja nevar atrast vēlamo, tad izlemj būvēt paši. Arvien biežāk saņemam pieteikumus kredītam būvniecībai.”

No kopējā piešķirtā finansējuma privātmāju iegādei vai būvniecībai, vairāk nekā 60% novirzīti īpašuma finansēšanai Pierīgā. Ap 10% piešķirti mājas iegādei vai būvniecībai galvaspilsētā, bet ap 30% – pārējā Latvijā. Vidējā summa kredītiem, kas piešķirti privātmāju iegādei vai būvniecībai ir lielāka, nekā darījumiem ar dzīvokļiem, un pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

Vairāk nekā puse aizdevumu – ar Altum atbalstu

Jau vairākus mēnešus novērojam, ka aizdevumi ar Altum atbalstu pārsniedz pusi no piešķirtajiem kredītiem. Pirmajā ceturksnī 42% no piešķirtā finansējuma bija ar Altum atbalstu ģimenēm, bet vel 12% – ar atbalstu jaunajiem speciālistiem. 

“Martā veicām iedzīvotāju aptauju un redzam, ka ceturtā daļa iedzīvotāju vēlētos mainīt savu mājokli, bet nevar to atļauties. Turklāt šobrīd redzam, ka līdz ar augošo pieprasījumu arī nekustamā īpašuma cenas pieaug, kas vēl vairāk padara to nepieejamu noteiktai iedzīvotāju grupai. Tāpēc ļoti svarīgi, lai valsts atbalsta programmas turpinās. Redzam arī, ka subsīdija “Balsts” palīdz tikt pie mājokļa daudzbērnu ģimenēm, īpaši reģionos. Pirmajā ceturksnī nedaudz vairāk par 3% no aizdevumiem bija ar šo atbalstu,”

-turpina Arnis Škapars.

Augošs pieprasījums pēc mājokļa kredītiem visā Baltijā

Vērtējot situāciju kaimiņvalstīs, var teikt, ka tur arī vērojams pieprasījuma pieaugums. Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, SEB bankas piešķirto mājokļa aizdevumu apjoms Lietuvā pieauga par 26% un Igaunijā – par 39%. Darījumu skaits attiecīgi pieauga par 9% un 20%. Igaunijā vidējā aizdevuma summa ir visaugstākā Baltijā – 97 tūkstoši eiro, savukārt Lietuvā tā sasniegusi 72 tūkstošus eiro.

“Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā vēl joprojām ir ļoti zems saistību apmērs – ap 23% no IKP. Pat ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju, tad mūsu valstī vēl ir neizmantots potenciāls – kaimiņvalstīs saistību apmērs ir attiecīgi ap 27% no IKP un 42% no IKP. Tāpēc prognozējam, ka pieprasījums pēc mājokļa kredītiem turpinās mēreni augt arī nākotnē. Arī bankas, ņemot vēra to aktīvu kvalitāti, ir gatavas finansēt iedzīvotājus, ievērojot atbildīgas kreditēšanas nosacījumus,”

-noslēdz Arnis Škapars.