Mājokļa iegādei vai remontam 2021. gadā SEB banka kopumā piešķīrusi gandrīz 176 miljonus eiro, kas ir par 34% vairāk nekā pirms gada. Darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 17%. Vidējā aizņēmuma summa pērn pieauga par gandrīz 13%, savukārt 52% pērn piešķirto mājokļa kredītu ikmēneša maksājumi nepārsniedz 300 eiro.

Visbiežāk (67% gadījumu) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Tomēr ar katru gadu pieaug to klientu skaits, kuri izvēlas pirkt, remontēt vai būvēt privātmāju – pērn šim nolūkam novirzīti 32% no kopumā piešķirtā finansējuma, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu šajā segmentā veido pieaugumu par vairāk nekā 60%.

Dzīvokļu segmentā lielākais darījumu skaits joprojām ir otrreizējā tirgū (ap 60%). Toties vairāk nekā puse no piešķirtā finansējuma novirzīta dzīvokļu iegādei ēkās, kas uzbūvētas pēc 2000. gada.

“Neskatoties uz to, ka Covid-19 turpinās, iedzīvotāji ir pielāgojušies un vairs neatliek plānus uzlabot dzīves apstākļus, ko novērojām 2020. gada pavasarī, kad vēl bija neziņa, cik lielā ietekme būs pandēmijai. Pērn pieprasījums pēc finansējuma mājokļa iegādei un remontam turpināja veselīgi augt, un prognozējam, ka šī tendence saglabāsies arī šogad.

Līdz ar pašreizējo situāciju energoresursu jomā, arvien aktuālāks paliek jautajums par mājokļa energoefektivitāti. Lai atbalstītu iedzīvotājus, kuri dod priekšroku mājoklim ēkās ar augstāko energoefektivitātes klasi, tagad piedāvājam Zaļo mājokļa kredītu ar izdevīgākiem nosacījumiem. Šādi aicinām iedzīvotājus aizdomāties, ka energoefektīvs mājoklis ir gan videi draudzīgs, gan tā vērtība ilgtermiņā ir lielāka, gan arī komunālo pakalpojumu rēķini šādā mājoklī ir zemāki,”

norāda SEB bankas Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs Māris Opincāns.

Iedzīvotājiem ir uzkrājumi lielākai līdzdalībai

Vidējā aizdevuma summa vecāko dzīvokļu segmentā (ēkās, kas uzbūvētas pirms 2000. gada) pērn bija ap 45 tūkstošiem eiro (2020. gadā – ap 43 tūkstošiem), jauno dzīvokļu segmentā (ēkās, kas uzbūvētas pēc 2000. gada) – ap 90 tūkstošiem (pirms gada – 87 tūkstoši), bet privātmāju segmentā – ap 130 tūkstošiem eiro (2020. gadā – ap 110 tūkstošiem).

“Pērn nekustamā īpašuma cena pieauga visos segmentos un arvien saskaramies ar situāciju, kad banka nevar piešķirt nepieciešamo finansējumu, jo var finansēt tikai balstoties uz vērtētāja atzinuma. Bet vērtētāji nespēj “pielāgot” savu vērtējumu, jo viņiem vēl trūkst darījumi salīdzinājumam Zemesgrāmatā, ka arī objektīvā skatījuma, cik stabilas un likvīdas ir jaunās pārdevēju noteiktās cenas. 

Tāpēc redzam, ka vidējās piešķirtas aizdevuma summas neaug tik ātri kā cenas – piemēram, ēkās, kas uzbūvētas pirms 2000. gada, pērn gada nogalē cenas pieaugušas līdz par 30%. Turklāt novērojam, ka iedzīvotājiem ir arī savi uzkrājumi, lai “kompensētu” šo cenu pieaugumu gadījumos, kad banka nevar piešķirt finansējumu vēlamā apmērā,”

turpina Māris Opincāns.

 Aktīvākais aizņēmējs – vecumā no 26 līdz 35 gadiem

Saskaņā ar SEB bankas datiem vairāk nekā puse aizņēmēju pērn bija klienti vecumā no 26 līdz 35 gadiem. Joprojām nozīmīga loma kreditēšanas attīstībā ir Altum atbalstam, jo jaunajiem speciālistiem vēl nav uzkrāta sava līdzdalība, savukārt ģimenes vēlas uzlabot savu labklājību, iegādājoties jaunu mājokli. No pērn piešķirtajiem aizdevumiem 41% bija kredīti ar Altum galvojumu ģimenēm, bet vēl 11% – ar Altum galvojumu jaunajiem speciālistiem.

“Šobrīd vairāk nekā 20% aizņēmēju, kuri noslēdza līgumu pērn, ikmēneša maksājums nepārsniedz 200 eiro, bet vēl ap 30% aizņēmēju – 300 eiro. Tas nozīme, lai ikmēneša maksājumi šobrīd ir līmenī, ko var atļauties ievērojama daļa potenciālo kredītņēmēju, tomēr joprojām ir daļa iedzīvotāju, kuriem ir izaicinājums uzkrāt pirmajai iemaksai. Tāpēc valsts atbalstam, kas sniedz iespēju samazināt pirmās iemaksas apmēru, šobrīd ir izšķiroša nozīme,”

uzsver Māris Opincāns.