Salīdzinot ar 2019. gadu, palielinājies iedzīvotāju skaits, kas veic pirkumus interneta veikalos – pašlaik jau 62,8% Latvijas iedzīvotāju par precēm un pakalpojumiem norēķinās tiešsaistē[1]. Paradumu maiņu veicinājuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, gan pašu tirgotāju pielāgošanās situācijai un aktīvāka pāreja uz e-komerciju. Tendencei seko arī krāpnieki un viltus interneta veikali. Kā pasargāt sevi, izmantojot Black Friday akcijas un gādājot Ziemassvētku dāvanas internetā, komentē Luminor bankas informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs.
“Covid-19 laikā pircēji un uzņēmēji ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem – arvien vairāk iepērkamies internetā. Arī krāpnieki ir spējuši atrast jaunus ceļus pie patērētājiem, piemēram, veidojot viltus interneta veikalus – iepriekšējos gados kiberdrošības speciālisti atraduši vairāk nekā 400 viltus vietnes, kas veidotas kā AliExpress platformas kopijas. Iepērkoties viltus veikalā, klients pakļauj sevi vairākiem riskiem – nesaņemt pasūtīto preci vai pakalpojumu vai kļūt par personas un maksājumu kartes datu zādzības upuri. Viltus veikali ir aktīvi visu gadu, bet īpaši gada nogalē, kad notiek Ziemassvētku iepirkšanās. Tad patērētāji kļūst neuzmanīgi un kritiski neizsver, kur iegādājas preces un kam sniedz savu personīgo informāciju,”
– uzsver Luminor informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs.
Vairs nepietiek tikai pārliecināties par vienu drošības aspektu, lai būtu droši, ka veikals ir reāls. Krāpnieki ir iemācījušies pārliecinoši attēlot Verified by Visa un Mastercard SecureCode drošības sertifikātus un novērst citas acīmredzamas pazīmes, kas varētu liecināt par viltus mājaslapām. Pirms iepirkšanās nezināmā veikalā ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk izpētīt pieejamo informāciju un kritiski izvērtēt, vai veikalam var uzticēties. Lai samazinātu iespējamos riskus, ieteicams izmantot Latvijas interneta veikalus, par kuru autentiskumu ir iespējams vieglāk pārliecināties. Tāpat būtu ieteicams gan datorā, gan viedtālrunī izmantot atjaunotas interneta pārlūkprogrammas, kurām uzstādīts antivīruss. Tas ātri norādīs uz viltotu interneta resursu.
„Daudzos gadījumos viltus veikali nav orientēti uz tūlītēju līdzekļu izkrāpšanu – to galvenais uzdevums var būt arī personas un maksājumu kartes datu ievākšana. Ir gadījumi, kad nauda par nesaņemto pirkumu ir atgriezta, taču kartes dati vēl joprojām paliek pie krāpnieka. Lai samazinātu risku, būtu vēlams norēķiniem tiešsaistē izmantot atsevišķu norēķinu karti, kurā pieejama summa tikai nepieciešamo pirkumu veikšanai. Turklāt ir būtiski regulāri pārbaudīt un kontrolēt sava konta atlikumu un veiktās transakcijas. Luminor klientu pieredze rāda, ka vidējie zaudējumi viltus internetveikalos sasniedz pat 100 eiro. Ja rodas aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai kredītkartes dati ir iesniegti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai,“
– norāda Luminor pārstāvis.
[1] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/zinatne-ikt/datori-internets/meklet-tema/2775-iedzivotaju-interneta-lietosanas-paradumi
