Intervija ar LPB Bank IT drošības nodaļas vadītāju Juriju Jesinski.
Cik droši ir maksājumi, kurus mēs veicam ar maksājumu karšu vai interneta palīdzību? Cik droša ir mūsu nauda bankā? Kā pasargāt līdzekļus savā kontā? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild LPB Bank IT drošības nodaļas vadītājs Jurijs Jesinskis.
Mūsdienīgajā banku pasaulē, kā uz svaru kausiem, vienā pusē liekamas klienta ērtības un komforts, otrajā – viņa naudas drošība. Pirkumi internetā, identifikācija ar viedtālruņa palīdzību, apmaksa ar karti vai pat viedtālruņa pieskārienu, no vienas puses sniedz klientam ārkārtīgi komfortablu lietošanas pieredzi. No otrās puses, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, klients bieži pat nenojauš riska līmeni, kuram tiek pakļauts savā ikdienā.
Bankas visā pasaulē iegulda miljonus drošāku norēķinu metožu izstrādē, ieviešot uzticamu aprīkojumu un pret uzlaušanu aizsargātas datorsistēmas. Tomēr arī nesankcionētas piekļuves gan datoriem, gan datortīkliem arī nemitīgi evolucionē. Bankas aizsardzības sistēmas ļauj pasargāt klientus pret esošajiem uzbrukumu paņēmieniem un metodēm, bet neviens nevarēs garantēt, ka rīt vai parīt neparādīsies jauna ļauna programmatūra vai jaunas iespējas piekļūt klientu naudai. „Veicot maksājumu internetā, klients pat nevar iedomāties, kas notiek savienojuma otrajā pusē. Tā ir sīva cīņa,” saka Jurijs Jesinskis.
Diemžēl cīņā par drošību visvājākais posms parasti ir pats klients. Vai kādreiz neziņas vai nolaidības dēļ esat veikuši kartes vai interneta maksājumu, pieslēdzoties internetam sabiedriskās vietās (stacijās, lidostās, lielveikalos)? Vai jūsu mājās Wi-Fi tīkla lietotāja piekļuves parole ir tikpat sarežģīta, kā taustiņu kombinācija „12345” vai „qwerty”? Varbūt nemaz neesat mainījuši mājas tīkla paroli pēc tā ierīkošanas? Vai jūsu viedtālrunī parole sastāv no dzimšanas datuma cipariem vai vārda iniciāļiem? Ja atbilde uz kādu no šiem jautājumiem ir „jā”, ir laiks aizdomāties par pašiem elementārākajiem paņēmieniem jūsu līdzekļu aizsardzībai.
Meklējot preci interneta veikalos, vai bieži izvēlējāties maz pazīstamu vietni, kas piedāvāja ievērojamu atlaidi precei, kura citur maksājusi pamatīgi vairāk? Šādam nepazīstamam tirgotājam cilvēki uztic savas maksājuma kartes datus – tātad, sniedz piekļuvi saviem uzkrājumiem. Piedaloties dažādās akcijās, varbūt esat atstājuši sava e-pasta adresi vai citu kontaktinformāciju internetā, cerot iegūt balvu? Vai atvērāt kādu savādu, bet interesantu saiti, ko draugs atsūta sociālajā tīklā vai elektroniskajā pastā? Nevar zināt – iespējams, jūsu drauga konts ticis uzlauzts, un, kamēr jūs skatījāties īsu video, jūsu datorā vai viedtālrunī tika instalēta programma, kas savāks sensitīvu informāciju.
Cik bieži vidējais lietotājs maina savas paroles viedtālrunī, datorā, internetbankā? Starp citu, pirkumus interneta veikalos daudz drošāk ir veikt no atsevišķa iepirkumu konta ar tam piesaistītu karti. Papildu izmaksas ir visai nelielas, un naudu pirkumam iespējams pārskaitīt no norēķinu kontā dažās minūtēs, – kamēr norēķinu kontā turamo līdzekļu drošība būs daudz, daudz augstāka. Diemžēl šādu metodi savas naudas aizsardzībai cilvēki izmanto ļoti reti.
Jā, protams, skaidro Jurijs Jesinskis, gadījumā, ja notiks nesankcionēta līdzekļu norakstīšana no klienta konta, banka piemēros visas pūles, lai atrastu ļaundari un iemaksāt nozagto naudu atpakaļ kontā. Nepieciešamības gadījumos, ja tiek pierādīts, ka „vājais punkts” bijis bankas aizsardzības sistēma, klientam tiks atmaksāta visa no konta pazudusī nauda. Bet ko lai dara, ja šāds gadījums notiek paša klienta vainas (vai nolaidības) dēļ?
COVID-19 pandēmijas laikā ievērojami biežāk iepērkamies tieši interneta veikalos, lietotāji pavada daudzkārt vairāk laika internetā. Tāpat, turklāt ģeometriskajā progresijā, pieaugusi tālruņu un interneta krāpnieku aktivitāte. Pandēmija un ierobežojumi paši par sevi rada paaugstinātu stresu. Cilvēka dabā ir stresa situācijās nespēt domāt racionāli. Toties krāpnieki ir labi psihologi. Tie zvana no tālruņa numuriem, kas atgādina banku līniju numurus, lūdzot „precizēt numuru kartei”, no kuras „kļūdaini tikko tika pārskaitīta noteikta summa”. Viņi tīši steigs zvana saņēmēju, iebiedēs viņu, lai iegūtu informāciju par karti vai kontu. Vienmēr turiet šo prātā: banka nekad nelūdz klientam norādīt kartes numuru vai citus personas datus – visi šie dati tai jau ir.
Kurš no mums nav saņēmis e-vēstules, kas sola vērtīgas balvas vai bezmaksas ceļojumus kā atlīdzību par piedalīšanos gadījuma loterijā, – atliekot tikai pārskaitīt nelielu komisijas summu uz noteiktu kontu? Kam nav ienācis zvans no nepazīstama numura ārvalstīs, pārzvanot uz kuru, par sarunu varētu atnākt rēķins par vairākiem desmitiem, pat simtiem eiro? Nereti gadās, ka lietotāja datorā tiek atspoguļota vietne, kas „viens vienā” līdzinās bankas vietnei, vai piedāvājums no iemīlētā interneta veikala, kas noved uz vietni, kuru ir grūti atšķirt no patiesās? Rūpīgi izskatiet katru šāda piedāvājuma detaļu, un neatbildiet, ja kāds noformējuma vai teksta elements jums liekas aizdomīgs.
Absolūta drošība internetā nav iespējama, apgalvo Jurijs Jesinskis. Jo lielākas summas tiek glabātas klienta kontā, jo lielāku uzmanību viņa tēriņi (un stāsti par tiem sociālajos tīklos!) piesaista no ļaundariem, kas labprāt izmantotu jebkādu iespēju pretlikumīgi piekļūt tā viedtālrunim vai datoram. Vai ir vērts provocēt šādas situācijas?
Cilvēki bieži vien par zemu novērtē sekas, kas var izraisīt šāda uzvedība sociālajos tīklos. Viņi publicē bildes no saviem jaunajiem dzīvokļiem vai savrupmājām, ar izsmalcinātu interjeru, ar jaunu automobili fonā vai grezniem iepirkumiem priekšplānā. Šādas fotogrāfijas mēdz noskatīties ne tikai viņu draugi, radinieki un labi paziņas. Nav vērts pakļaut sevi liekajam riskam – likumpārkāpēji ir aktīvi ne tikai „kiber” sfērā.
Iespējams, dažiem šeit aprakstītās situācijas un sniegtie padomi liksies pārāk acīmredzami. Šie ir vienkārši noteikumi, kuru ievērošana bez pārlielām pūlēm un izmaksām ļauj ievērojami uzlabot līdzekļu drošību jūsu kontos.
Nobeigumā vēl viens labs ieteikums, kas varbūt nav tik „tehnoloģisks”. Vienmēr turiet mājas nelielu summu skaidrā naudā. Datori „uzkaras”, banku sistēmas laiku pa laikam tiek atjauninātas, viedtālrunis var salūzt, arī elektrības padeve mēdz periodiski zust. Piekļuve skaidrajai naudai ir vēl viens labs veids, kā pasargāt sevi pret nepatīkamiem pārsteigumiem grūtajos brīžos.
Papildu informācija:
Jūlija Zeile
LPB Bank mārketinga vadītāja
julija.zeile@lpb.lv
+371 26471277
