Visbiežāk pirmā norēķinu karte bērniem Latvijā tiek noformēta, kad viņi sasniedz 12 gadu vecumu. Igaunijā pie pirmās kartes bērni tiek ātrāk – vidēji 10 gadu vecumā, bet Lietuvā vēlāk – sasniedzot 14 gadus, liecina SEB bankas apkopotie dati.

“Pirmo norēķinu karti bērnam var noformēt jau no septiņiem gadiem, taču vecāki bieži vien ar šādu lēmumu nesteidzas. Sākoties bērnu skolas gaitām, vecāki priekšroku dod skaidrai kabatas naudai. Daudz aktīvāk norēķinu kartes bērniem sāk atvērt, kad viņiem paliek 10 gadi – tas ir vecums, kad bērns jau nopietnāk uztver naudas lietas, var iegaumēt savu PIN kodu un saprot, ka to nevienam nedrīkst izpaust. Tas ir arī vecums, kad bērni vairāk laika pavada patstāvīgi un paši mēģina sākt plānot savas finanses. Šajā vecumā norēķinu konts, mobilā aplikācija un maksājumu karte ir labi palīgi, kas veicina ieradumu sekot saviem tēriņiem un, iespējams, sākt veidot arī pirmos uzkrājumus”,

– uzskata SEB bankas Maksājumu risinājumu nodaļas vadītājs Ronalds Platkājis.

SEB bankas dati liecina, ka daudz aktīvāk norēķinu kartes izmanto jaunieši līdz 17 gadu vecumam Igaunijā, vidēji mēnesī veicot ap desmit pirkumiem. Latvijā un Lietuvā bērni ar karti apmaksā vidēji sešus pirkumus mēnesī. Visā Baltijā bērnu un jauniešu līdz 17 gadu vecumam pirkumi ir salīdzinoši nelieli – ap 70% gadījumu mēnesī iztērētā kopējā summa nepārsniedz 50 eiro. Tādējādi vidējā pirkuma summa ar karti bērniem Latvijā veido nedaudz vairāk par 6 eiro, Igaunijā – ap 7,5 eiro, bet Lietuvā – gandrīz 8 eiro.

Vecāki skaita naudu 1-2 reizes mēnesī; atvases to tērē pārtikai un ātrās ēdināšanas vietās

“Pēc mūsu datiem lielākoties vecāki izvēlas pārskaitīt bērniem naudu vienu vai divas reizes mēnesī, ieskaitot uzreiz lielāku summu, vidēji līdz 50 eiro, tādējādi ļaujot atvasēm patstāvīgi plānot savu budžetu. Savukārt, ja pēkšņi ir nepieciešamība pēc naudas “ārpus kārtas”, bērni var to pieprasīt sava mobilajā lietotnē un vecāki ērti un ātri var to pārskaitīt”,

– turpina Ronalds Platkājis.

Saskaņā ar SEB bankas datiem, visbiežāk karšu lietotāji vecumā no 7 līdz 17 gadiem veic pirkumus pārtīkas veikalos, bet otrajā vietā ir ēdināšanas uzņēmumi, ieskaitot ātrās ēdināšanas restorānus. Trešajā vietā ir apģērbu, elektronikas un sporta preču veikali. Turklāt, sekojot kopējai tendencei pērn, arī bērni arvien biezāk sākuši iepirkties internetā. Kopš pagājušā gada maija darījumi internetā jauniešu vidū visā Baltija pieauga vidēji trīs reizes.