Ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī strauji atguvās, un ekonomikas apjoms pārsniedza pirms pandēmijas līmeni. Tai pat laikā darba tirgus atkopšanās notiek daudz gausāk. Bezdarba līmenis rūk, bet līdz pirms krīzes līmenim vēl nav aizsniedzies. Arī nodarbināto rindas ir kļuvušas retākas. Neskatoties uz to, algu izaugsmes tempi šogad uzrāda sen nepiedzīvotus apmērus.

CSP dati rāda, ka vidējā bruto mēnešalga otrajā ceturksnī bija par 115 eiro jeb 10.2% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 1237 eiro. Iepriekš šādi tempi tika novēroti vien pirms vairāk nekā 13 gadiem. Otrajā ceturksnī pavisam neliela loma bija bāzes efektiem. Tomēr galvenie iemesli straujajam algu izrāvienam šī gada pirmajā pusē ir minimālās algas kāpums, algu celšana sabiedriskajā sektorā, kā arī nodarbinātības struktūras maiņa.

Minimālās algas kāpuma efektu varam redzēt, ja salīdzinām bruto algu pieauguma tempus Latgalē un Rīgas apkārtnē. Latgalē, kur algas ir mazākas, tās šogad aug straujāk (+13%) nekā Rīgā vai valstī kopumā.

Algas aug strauji gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Privātajā sektorā vidējā alga auga par 9%, kas bija vien nedaudz lēnāk nekā gada sākumā. Savukārt sabiedriskajā sektorā algas izaugsmes temps kļuva straujāks un sasniedza 13.4%. To galvenokārt veicināja algu celšana veselības aprūpē un izglītībā strādājošajiem darbiniekiem.

Pandēmijas un saistīto ierobežojumu ietekmē no darba tirgus galvenokārt pazuda mazāk apmaksātas darba vietas. Attiecīgi vidējās algas aprēķinā pieauga lielāku algu īpatsvars. Iepriekš dīkstāvē esošajiem darbiniekiem atgriežoties darba tirgū, nodarbinātības struktūra tuvosies tās pirms krīzes izskatam. Iespējams, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ privātajā sektorā jau redzējām nedaudz mērenāku algu kāpumu. Tomēr, visdrīzāk, tas sāks būtiskāk ierobežot algu pieauguma tempu šī gada otrajā pusē vai pat nākamgad. Tas būs atkarīgs no tā, cik liels un ilgs būs vīrusa trešais vilnis un kā tas ietekmēs iespējas strādāt.

Lai gan nodarbināto skaits otrajā ceturksnī bija par vairāk nekā 3% mazāks nekā pirms gada, nodarbināto skaits, kas izteikts pilnas slodzes vienībās, pieauga par aptuveni 4%. Tas nozīmē, ka straujāk par strādājošo skaitu, auga nostrādāto stundu skaits. Likumsakarīgi audzis ir arī algu fonds. Spēcīgais 14.7% kāpums nav pārsteidzošs, ņemot vērā pērnā gada zemo līmeni. Tomēr tas nav tikai bāzes efekts, algu fonds ir sasniedzis jaunu rekordu.

Gan minimālās algas efekts, gan algu palielināšana valsts sektorā, gan pandēmijas radītie darba tirgus struktūras efekti ir vairāk vai mazāk pārejoši, un tie kļūs mazāk nozīmīgi vai izzudīs nākamā gada laikā. Tai pat laikā ekonomikas atveseļošanās radīs aizvien lielāku pieprasījumu pēc darbiniekiem. Redzam, ka pandēmijas karstumā aizmirstais darbaspēka trūkums ir atsācis strauji augt un liek atkal par sevi runāt. Lai gan brīvas darba rokas ir, iedzīvotāji, vai nu vēl nevēlas atgriezties darba tirgū vai arī to prasmes neatbilst tam, ko meklē darba devēji. Ņemot vērā, neiepriecinošās demogrāfiskās tendences, darbaspēka trūkums tuvākajos gados tikai saasināsies un turpinās veicināt strauju algu kāpumu. Gaidām, ka algu izaugsme šogad būs vidēji 9% apmērā. Nākamgad tā joprojām būs strauja, bet nedaudz lēnāka – ap 8%.

Agnese Buceniece,
Swedbank vecākā ekonomiste
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 67 445 875