SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šā gada rudenī salīdzinājumā ar pavasari pieaugusi gandrīz divas reizes un veido 55,9 punktus. Tas liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums septembrī bija daudz pozitīvāks nekā pavasarī, kas stimulē arī aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū kopumā.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā šobrīd prognozē 61,8% aptaujāto*, kas ir ievērojami vairāk nekā šī gada pavasarī, kad nekustamā īpašuma cenu pieaugumu gaidīja 42,6%. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars samazinājies un veido 5,9% (pavasarī – 14,5%). Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, šobrīd veido 17,8%, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā pavasarī. Savukārt 14,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām.

“Cenu pieaugums ir kļuvis ne tikai visaptverošs un pamanāms, bet pamazām jau veido apstākļus pieaugošai spriedzei ekonomikā un mājsaimniecību budžetos. Arī būvniecības nozare sāk strauji uzsilt un atdzīvojas arī darījumi ar nekustamo īpašumu. Tādēļ iedzīvotāju vērtējums likumsakarīgi atspoguļo šīs kopējās tendences, kas izpaužas arī gaidās, ka mājokļi sadārdzināsies. Cenu un izmaksu pieaugums vēl savu kulmināciju nav sasniedzis, kas nozīmē, ka pavasarī gaidas par turpmāku cenu pieaugumu tikai nostiprināsies. Nav pamata sagaidīt, ka īstermiņā ekonomika iedzīvosies pārmērībās, līdzīgi kā pirms globālās finanšu krīzes. Tomēr šajā laikā, domājot par nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi ir pareizi izvērtēt nepieciešamību, vēlmi un finansiālās iespējas, jo tuvākajā laikā risks šo nosacījumu pārvērtēšanai pieaugs,”

aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars jau gandrīz divus gadus saglabājas Vidzemē – tur 74,5% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Otrajā vietā ir Kurzeme, kur nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šobrīd prognozē 73,8% respondentu.

Salīdzinājumam, pirms pusgada nekustamā īpašuma cenu pieaugumu Vidzemē prognozēja 52,2% iedzīvotāju, bet Kurzemē – 49,5%.

Turklāt pusgada laikā būtiski uzlabojies iedzīvotāju noskaņojums Zemgalē – pirms pusgada šajā reģionā bija viszemākais cenu pieauguma prognozētāju skaits (28,3%), bet šobrīd tas ir palielinājies līdz 63%.

Joprojām salīdzinoši mazākais nekustāmā īpašuma cenu pieaugumu prognozētāju skaits saglabājas Latgalē un Rīgā – attiecīgi 55,3% un 57,6% aptaujāto. Tomēr arī tur vērojams būtisks optimistiski noskaņoto iedzīvotāju pieaugums kopš šī gada pavasara.

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, vadošos amatos strādājošiem un mājsaimniecēm.