Gada trešajā ceturksnī tāpat kā visu šo gadu ekonomikas izaugsme Latvijā bijusi noturīga. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka šī gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kāpis par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 5.1% attiecībā pret pagājušo gadu (neizlīdzināti dati). Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme tomēr bijusi spēcīgāka, nekā CSP vērtēja vēl pirms mēneša.

Trešajā ceturksnī kāpumu nodrošināja patēriņa tālāka atkopšanās, kas beidzot ir pārsniedzis pirms-krīzes līmeni. Palīdzēja arī spēcīgā attīstība eksportā, ko arvien balstīja preču eksporta kāpums. Investīcijās pieaugums pret pērno gadu arī atzīstams – īpaši pateicoties lielākiem ieguldījumiem mašīnās un iekārtās kā arī intelektuālajā īpašumā. Uzņēmumi acīmredzot spēcinājuši ražošanas kapacitāti, iespējams, kā atbildi spēcīgajam pieprasījumam.

Nozaru aspektā trešā ceturkšņa izaugsmi, salīdzinājumā ar pērno gadu, balstīja galvenokārt tirdzniecība, finanšu pakalpojumi, apstrādes rūpniecība un arī veselības nozare. Tirdzniecībā lielākais pozitīvais devums nācis no auto tirdzniecības un vairumtirdzniecības, mazāks, bet arī pozitīvs no mazumtirdzniecības puses. Tirdzniecības un arī apstrādes rūpniecības veiksmes saistītas ar joprojām ļoti spēcīgo pieprasījumu pēc precēm gan Latvijā, gan visā pasaulē. Šis globālā preču pieprasījuma vilnis arī skaidro faktu, ka apstrādes rūpniecība un tirdzniecība ir tās privātā sektora nozares, kas bijušas galvenās izaugsmes veicinātājas visā 2021. gadā. Finanšu pakalpojumu 3. ceturkšņa kāpums jāvērtē kontekstā ar straujo kritumu pērn šajā periodā, un saistīts ar augstākiem komisiju ienākumiem, kā arī būtiski augstākiem ienākumiem no finanšu instrumentu tirdzniecības. Veselības pakalpojumu pozitīvais devums joprojām ir tiešs vīrusa krīzes un palielinātā finansējuma nozarei rezultāts.

Savukārt galvenie izaugsmes slāpētāji bija būvniecība un lauksaimniecības nozare. Lielākas izmaksas un mazāk būvniecības objektu bija galvenie iemesli būvniecībā saražoto apjomu kritumam. Savukārt kritums lauksaimniecībā ir tieši augkopības apakšnozares negatīvā devuma dēļ, kas skaidrojams ar mazāk labu ražu nekā pērn.

Finanšu tirgi un globālie ekonomikas vērotāji ar Covid-19 saistītos riskus jau bija “pabīdījuši” otrajā plānā. Jauna varianta rašanās ar tik daudzām mutācijām kā Omicron bija riska scenārijs, taču kā aktuālāks risks sāka iezīmēties, piemēram, ilgstoši augstāka globālā inflācija.

Šobrīd skaidrs, ka kustību pasaules finanšu tirgos un arī valstu valdību reakciju attiecībā uz ekonomiku ierobežošanu tuvākajā laikā noteiks jaunākās ziņas par Omicron varianta izplatību, bīstamību un vakcīnu efektivitāti. Ja Omicron variants ir ne tikai lipīgāks, bet arī izraisa tikpat nopietnu vai smagāku saslimšanu, nekā iepriekšējie varianti, vai, ja vakcīnu efektivitāte būtiski mazinās, tad jauni ierobežojumu viļņi pasaules ekonomikās ir neizbēgami. Tas atstās iespaidu uz ekonomikas rādītājiem, taču jāatceras, ka atkārtoti ierobežojumi arvien mazāk nomāc kopējo ekonomisko aktivitāti, jo uzņēmumi un iedzīvotāji spēj pielāgoties. Te gan ļoti svarīgs būs jautājums arī par to, cik plašs būs valsts atbalsts gadījumā, ja nākas atjaunot būtiskus ierobežojumus. Iepriekšējos vīrusa viļņos pasaules ekonomika par atbalsta trūkumu ne no centrālo banku, ne valdību puses sūdzēties nevarēja. Tomēr šoreiz, īpaši centrālo banku pusē ir dilemma, jo svaru kausos ir arī augstas inflācijas draudi pasaulē.

Arī Latvijas ekonomiku, līdzīgi kā pārējo pasauli, jaunais vīrusa paveids var negatīvi ietekmēt. Nozaru griezumā, protams, atkal visvairāk cietīs tūrisms, pasažieru transports, kā arī dažādi klātienes pakalpojumi. Jāatceras, ka šīs nozares ne tuvu nav atguvušās. Aktivitāte gaisa transportā, izmitināšanā, un ceļojumu birojos septembrī joprojām bija par aptuveni 40% zemāka, savukārt ēdināšanas pakalpojumos – par aptuveni piektdaļu zemāka nekā pirms krīzes. Ja pasaules pieprasījums pēc precēm izrādīsies noturīgs, tad visdrīzāk arī Omicron stāsts joprojām būs par divu ātrumu ekonomiku – ražojošajos sektoros aktivitāte saglabājas, kamēr klātienes pakalpojumi cieš. Visbeidzot jāmin, ka, lai gan Omicron paveids nav labas ziņas ekonomikai, taču tas nav arī pilnīgi jauns ienaidnieks – ar tā “brāļiem” cīnāmies jau teju divus gadus, un iegūtā pieredze palīdzēs un atvieglos arī Omicron ierobežošanu.

Swedbank prognozē, ka gada beigās un nākamā gada sākumā vīrusa izplatības, kā arī piegāžu ķēžu sarežģījumu un cenu lēciena dēļ Latvijas ekonomikas izaugsme sabremzēsies. Ekonomikā saražotais apjoms 2021. gadā būs par aptuveni 4.7% lielāks, nekā pērn. Arī nākamā gada ekonomikas izaugsme tiek lēsta 4.7% apmērā, tomēr neskaidrība ir augsta un negatīvie riski ap nākamā gada prognozi ir palielinājušies.

Līva Zorgenfreija
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
liva.zorgenfreija@swedbank.lv
Tel.: +371 67 445 844
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic