Par satraucošu tendenci var uzskatīt to, ka, neraugoties uz pastāvīgiem brīdinājumiem, liels skaits iedzīvotāju joprojām kļūst par dažāda veida finanšu krāpniecības upuriem. Tomēr nereti tas notiek tāpēc, ka potenciālie upuri atbilstoši nenovērtē krāpnieku izveicību un prasmes, tādejādi laikus tos neatpazīstot. Luminor krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits akcentē četrus maldīgus priekšstatus par krāpniekiem, kā arī sniedz padomus, kā atpazīt krāpniecības mēģinājumus.
Veicot noziedzīgās darbības, krāpnieks darīs visu iespējamo, lai noslēptu to, kas viņš patiesībā ir. Kā norāda eksperts, krāpnieks nav melnā maskā tērpts vīrietis, kurš sēž tumšā istabā un veic telefona zvanus uz nejauši izvēlētiem numuriem. Proti, krāpnieki mūsdienās ir ļoti organizēti un tie rūpīgi pārdomā savu rīcību. Visas krāpnieciskās darbības tiek veiktas, vadoties pēc konkrētas un precīzas shēmas un struktūras. Tā, piemēram, organizējot krāpnieciska rakstura zvanus no īpaši šim mērķim izveidotiem zvanu centriem, krāpnieki jau iepriekš veic rūpīgu uzdevumu sadali noziedzīgā grupējuma starpā, iedalot katram tās dalībniekam konkrētu lomu.
Krāpnieki nereti manipulē ar cilvēku emocijām, piedāvājot viņiem iespēju gūt vilinošus ienākumus no salīdzinoši nelielām investīcijām vai tieši pretēji – telefona zvana laikā skaidrojot, ka ar zvana saņēmēja finansēm kaut kas nav kārtībā un, lai pasargātu savus finanšu līdzekļus, ir jāreaģē nekavējoties un jāveic konkrētas darbības. Kā norāda eksperts, lielai daļai iedzīvotāju būtu iespēja izvairīties no krāpšanas gadījumiem, ja tie spētu saglabāt mieru un vairākas reizes apdomātu turpmāko rīcību.
Sarunai, kuras laikā tiek izdarīts spiediens pieņemt kādu svarīgu lēmumu ļoti īsā laika periodā, ieteicams pievērst īpašu uzmanību, kā arī pirms lēmuma pieņemšanas ir vērts aprunāties ar ģimeni, paziņām vai draugiem – savu nodomu pārrunāšana ar mīļajiem var pasargāt no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas.
Maldīgs ir priekšstats, ka tikai vecāka gadagājuma cilvēki nonāk krāpnieku lamatās. Realitātē šādas likumsakarības nepastāv, jo, piemēram, telefona krāpniecības gadījumos viltus zvanus saņem visi bez izņēmuma, neraugoties uz to, vai potenciālais upuris ir jaunietis vai pensionārs.
Atgūt izkrāptos finanšu līdzekļus parasti ir ļoti sarežģīti un veiksmīgs rezultāts nav garantēts – banka nevar sniegt garantiju, ka krāpniecības upuris varēs atgūt visu vai daļu krāpšanas rezultātā zaudēto naudu. Tas ir atkarīgs no vairākiem būtiskiem faktoriem, piemēram, cik daudz laika pagājis kopš krāpšanas brīža, kas un kur ir saņēmis veikto maksājumu, kāda veida darījums ir ticis veikts utt.
Lai izvairītos no nonākšanas krāpnieku nagos, Anrijs Šmits iesaka pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kur jūs plānojat ieguldīt finanšu līdzekļus un kam veikt maksājumu, kā arī rūpīgi izvērtēt, vai pastāv iespēja, ka izdevīga darījumā vietā nonāksiet saskarsmē ar krāpnieku. Ir daudz vieglāk izvairīties no naudas tērēšanas nekā pēc tam to atgūt.
Papildu informācija:
Inese Kronberga
Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: 29215409
E-pasts: Inese.Kronberga@luminorgroup.com
