Jūnija dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina par pieprasījuma mazināšanos. Ja aprīlī un maijā mazumtirdzniecības apgrozījums vēl piedzīvoja izaugsmi, tad 2. ceturksnis mazumtirdzniecības apgrozījumam noslēdzās ar kritumu. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņo par 0.7% vērtu samazinājumu gada laikā kalendāri koriģētos datos, neiekļaujot inflācijas ietekmi.
Straujāko kritumu piedzīvoja tirdzniecība ārpus veikaliem (12.7%), proti, cilvēki mazāk iepirkās ar interneta starpniecību. Tas skaidrojams ar to, ka šobrīd COVID-19 ierobežojumu ir maz un pieeja fiziskajām tirdzniecības vietām ir visai brīva. Par gandrīz 9% ir samazinājusies auto degvielas tirdzniecība. Visticamāk, ka kritumu veicināja augstās degvielas cenas, kas lika šoferiem pārskatīt ikdienas pārvietošanās veidu, it īpaši vasaras labajos laikapstākļos. Iespējams, ka tamdēļ visstraujākais apgrozījuma pieaugums fiksēts kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (31.4%), ko galvenokārt noteica pieaugums tieši sporta preču un spēļu mazumtirdzniecības apakškategorijai. Vai nu šogad esam kļuvuši sportiskāki, vai mainām automašīnas pret divriteņiem. Turklāt pieprasījumu veicina arī mazāki COVID-19 ierobežojumi un ar to saistītā iedzīvotāju vēlme vairāk tērēt ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Faktiskajās cenās apgrozījums ir audzis par 20%. Šis skaitlis atspoguļo būtisku cenu kāpumu. Jūnijā Latvijā fiksēta gadsimta augstākā inflācija, un tieši preču cenu kāpums sasniedza 23.4% gada laikā. Reaģējot uz dzīves dārdzību, patērētāji var sākt mainīt savus iepirkšanās ieradumus, izvēloties lētākas alternatīvas vai atsakoties no kādu preču iegādes. Piemēram, nepārtikas preču tirdzniecībā ir vērojamas pirmās melanholiskās notis. Nepārtikas preču pārdošanas apjomi, izņemot degvielu, ir samazinājušies par 0.2% pret iepriekšējo gadu. Mēneša griezumā jūnijs ir trešais mēnesis pēc kārtas, kad šajā sadāļā tiek reģistrēts kritums. Augstas nenoteiktības apstākļos ierasts, ka cilvēki izvēlas atlikt mazāk steidzamus, mazāk nepieciešamus un dārgākus pirkumus vēlākam laikam. Mājsaimniecību noskaņojuma aptaujas gan pagaidām neuzrāda, ka iedzīvotāji būtiski plānotu samazināt lielākus pirkumus. Tai pat laikā redzam, ka sākusi samazināties pulksteņu un citu juvelierizstrādājumu pārdošana.
Komercbanku karšu dati par jūliju norāda uz jūnija tendenču turpināšanos mazumtirdzniecībā. Atsevišķos pakalpojumos tērēšanas aktivitāte ir lielāka. Visticamāk, ka atšķirībā no mazumtirdzniecības, pakalpojumi (it īpaši tie, kas saistīti ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu) piedzīvo renesansi pēc pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas, kas gan arī pamazām tuvākajā nākotnē sāks apsīkt. Patērētāju pirktspēja gada otrajā pusē turpinās samazināties, saskaroties ar spēcīgu pretvēju, ko rada divciparu inflācija. Laiks ekonomikā kļūs drēgnāks, tādēļ iedzīvotājiem nāksies savilkt jostas.
Laimdota Komare
Swedbank ekonomiste
Tālr: +371 67 444 213
laimdota.komare@swedbank.lv
