SEB bankas veiktajā pētījumā* par sabiedrības paradumiem un interesi finanšu investīciju jomā konstatēts, ka Latvijā vīriešu un sieviešu pieeja uzkrājumu veidošanai un ieguldījumiem atšķiras. Sievietes kopumā uzkrāj un iegulda mazāk nekā vīrieši (47% pret 55%) un pamatā izvēlas mazāk riskantus finanšu instrumentus: pensiju 3.līmeni (25%), nekustamo īpašumu (9%) un dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu (15%).
Lai arī kopumā salīdzinoši neliels skaits Latvijas iedzīvotāju savus finanšu līdzekļus iegulda tādos finanšu instrumentos kā akcijas, obligācijas, investīciju fondi un kriptovalūtas (14%), jānorāda, ka šīs iespējas pamatā izmanto tikai vīrieši.
“Fakts, ka sievietes mazāk iesaistās aktīvo investīciju veikšanā, visticamāk pamatā skaidrojams ar to, ka sievietes vidēji joprojām pelna ievērojami mazāk nekā vīrieši, jo biežāk ir nodarbinātas zemāk atalgotās jomās – veselības aprūpe, izglītība, sociālais darbs un ēdināšana. Loģiski, ka zemākas finanšu iespējas atstāj mazāk iespēju investēt un veidot uzkrājumus. Turklāt, tiek aplēsts, ka sievietes savus uzkrājumus bieži glabā skaidrā naudā vai bankas kontā – līdz pat 71% sieviešu kopējo uzkrājumu ir “pasīva nauda zeķē”, kas laika gaitā zaudē savu vērtību inflācijas dēļ,”
norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.
Analizējot būtiskākos faktorus, kas ietekmē vīriešu un sieviešu lēmumu pieņemšanu par rīcību ar saviem finanšu līdzekļiem, var secināt, ka tie ir ļoti līdzīgi. Proti, abām grupām vienlīdz svarīga ir finanšu instrumentu pieejamība mobilajās ierīcēs (49%) un tiešsaistē (78%), kā arī klātienes ikdienas konsultāciju pieejamība (47%). Vienlaikus jānorāda, ka vīriešiem daudz svarīgāka ir plaša un inovatīvu ieguldījumu izvēles iespēja (47% pret 33%) un viņi ieguldījumu procesiem pievērš daudz vairāk uzmanības – proti, 33% konsekventi seko tirgus informācijai un analizē investīciju iespējas.
“Statistika apliecina, ka patiesībā visbūtiskākais priekšnosacījums investīciju un ieguldījumu veikšanai abām sabiedrības grupām ir uzticamība zīmolam – kopumā gandrīz 90% respondentu tas ir būtiskākais faktors, lai vispār sāktu domāt par ieguldījumiem,”
uzsver Elīna Kalniņa.
Detalizētāk analizējot motivāciju veikt ieguldījumus, iespējams identificēt arī citas būtiskās atšķirības, kas izskaidro sieviešu atšķirīgo pieeju šiem jautājumiem. Tā piemēram, vīriešiem daudz biežāk galvenā motivācija ieguldīt ir savu līdzekļu aizsargāšana pret inflāciju (29%), brīvo līdzekļu likšana lietā (33%) un pasīvo ienākumu gūšana (38%), kamēr sievietēm biežāk svarīgāka ir līdzekļu uzkrāšana pensijai (64%) un bērnu nākotnei (20%).
SEB banka atgādina, ka naudas līdzekļu ieguldīšana finanšu instrumentos ir saistīta ar risku. Vairāk par ieguldījumu fondiem un ar tiem saistītajiem riskiem var uzzināt SEB bankas mājaslapā. Iesakām rūpīgi izlasīt saistošos noteikumus un, ja nepieciešams, konsultēties ar bankas darbiniekiem.
*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 30. jūniju SEB grupas kopējie aktīvi veido 4 113 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
