Kopš šī gada 24. februāra, kad Krievija tās jau 2014. gadā uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu izvērsa pilna mēroga karadarbībā, demokrātiskā pasaule ir pieņēmusi vairākas kārtas aizvien spēcīgākas ekonomiskās sankcijas. Par Eiropas Savienības un ASV sankcijām, kas saskaņā ar likumu vai banku iekšējām politikām tiek piemērotas Baltijas valstīs, Citadele jau ir vairākkārt informējusi gan tās klientus, gan plašāku sabiedrību. Šajā rakstā aktualizējam jaunākās tendences pieņemto sankciju apiešanā, kā arī, kā tas, iespējams, ietekmē karu pret Ukrainu.
Banka novēro aizvien biežākus mēģinājumus izmantot gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs, gan trešajās valstīs dibinātus uzņēmumus kā starpniekus norēķinu vai preču piegāžu veikšanai uz vai no Krievijas. Šāda tendence ir skaidri nomainījusi iepriekšējos tipiskos gadījumus līdz pat šī gada jūlijam, kad norēķinu ķēde lielākoties sakrita ar gala saņēmēju vai pārdevēju. Tas norāda gan uz pieņemto sankciju iedarbīgumu, gan arī uz Krievijas un tās patērētāju akūto nepieciešamību iegūt vai pārdot aizliegtās preces.
Proti, lai apietu noteiktās sankcijas, preces, piemēram, tiek piegādātas uz Kazahstānu vai Serbiju, taču īstenais gala saņēmējs atrodas Krievijā, vai arī izejmateriāli tiek iepirkti, piemēram, no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bulgārijas vai Tadžikistānas, bet to patiesā izcelsme ir Krievija, turklāt preces, iespējams, vēl vestas tranzītā caur Baltkrieviju vai citām valstīm.
“Neseno sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju noteikšanas mērķis ir ne tikai nosodīt ar vārdiem, bet arī ar konkrētām darbībām mazināt Krievijas spējas vest šo noziedzīgo karu, liedzot tai piekļuvi gan finanšu resursiem, gan kara vešanai un finansēšanai nepieciešamajām precēm, pakalpojumiem un tehnoloģijām. Tāpēc mēģinājumi apiet ES noteiktās sankcijas ir ne tikai krimināli sodāmi, bet arī sniedz atbalstu Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret Ukrainas tautu un valsti,”
saka Uldis Upenieks, bankas Citadele valdes loceklis atbilstības jautājumos.
Bankas ieskatā viena no labākajām metodēm, kā novērst nejauša atbalsta sniegšanu Krievijas agresijai vai Lukašenko režīmam, ir savu sadarbības partneru un visas piegādes ķēdes pilnvērtīga iepazīšana. Būtu jāpārliecinās, vai sadarbības partneris nav tikai aizsegkompānija, piemēram, slēpjot patiesos īpašniekus, ražotājus vai iepircējus aiz ārzonu kompānijām jeb ofšoriem vai citām sarežģītām īpašumtiesību vai piegādes ķēdēm. It īpaši tas uzskatāmi redzams gadījumos, kad starpnieki vai pat tikai viens starpnieks tiek izmantots bez acīmredzamas biznesa vajadzības, un tas patiesībā var norādīt uz pēdu jaukšanu.
Šādas un tamlīdzīgas shēmas apdraud leģitīmu uzņēmējdarbību, jo arī neapzināta iesaistīšanās sankciju apiešanas shēmās var radīt nopietnus sarežģījumus. Piemēram, samaksa par uzņēmēja jau piegādāto preci tiek iesaldēta, ja tiek konstatēts, ka patiesais gala saņēmējs ir pakļauts sankcijām.
Bankas var pārtraukt sadarbību ar jebkuru klientu, ja pastāv aizdomas, ka tas ir iesaistīts sankciju pārkāpumos vai apiešanā. Tāpat arī bankām ir pienākums par visiem šādiem konstatētajiem gadījumiem ziņot atbildīgajām institūcijām, kā arī iesaldēt sankcionēto personu finanšu līdzekļus jebkurā aizliegtu darījumu ķēdes posmā.
Sankciju risku novēršanas pasākumu ietvaros un līdzās jau aprīlī pieņemtajam lēmumam apturēt juridisko personu maksājumus ar Krieviju un Baltkrieviju Citadele 20. augustā apturēja arī fizisko personu maksājumus ar Krieviju un Baltkrieviju. Proti, tika novērota drudžaina finanšu līdzekļu pārvešana no Krievijas, kur banka katru maksājumu manuāli pārbaudīja, lai novērstu sankciju un citu pārkāpumu riskus. “Atgādinām, ka attiecībā pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem nav derīgas uzturēšanās atļaujas, saskaņā ar ES regulējumu tiek piemēroti arī papildus kontroles pasākumi, tostarp, limiti maksimālajam kontu atlikumam vienā kredītiestādē un darbībām ar finanšu instrumentiem,”
papildina Upenieks.
Lai efektīvāk konstatētu un novērstu iespējamos sankciju pārkāpumus un apiešanu, banka jau kopš kara sākuma stiprina un izvērš iekšējos kontroles pasākumus, kā arī cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām un pārējiem tirgus dalībniekiem. Šādas sadarbības ietvaros Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk – FID) vadībā un arī ar Citadeles sankciju ekspertes Saivas Krastiņas iesaisti vairāku mēnešu garumā tika izstrādāts materiāls “Pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas indikatori”, ar kuru aicinām iepazīties FID mājaslapā latviešu un angļu valodās.
Banka aicina uzņēmējus būt vērīgiem un, it īpaši, ja to darbība ir saistīta ar sankcijām pakļautu nozari, veikt nepieciešamos soļus sankciju ievērošanai. Atgādinām, ka Citadele jau martā ir publicējusi materiālu “Pieci soļi sankciju ievērošanai uzņēmumiem”, lai palīdzētu uzņēmējiem ieviest šīs pārbaudes savos uzņēmumos. Minētais materiāls ir pieejams latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu un krievu valodā.
Banka Citadele misija ir modernizēt banku nozari un sniegt privātpersonām un uzņēmējiem visā Baltijā vairāk iespēju. Banka Citadele ir otrā lielākā banka Latvijā pēc aktīviem un kredītportfeļa apjoma biznesa klientiem. 2021. gadā Baltijā jaunos aizdevumos Citadele izsniedza 1.1 miljardus eiro, kopējam kredītportfelim sasniedzot 2.7 miljardus, savukārt, depozītu apjoms uz 2021.gada beigām veidoja 3.8 miljardus eiro.
Līdztekus klasiskajiem bankas pakalpojumiem banka Citadele saviem klientiem piedāvā virkni jaunākās paaudzes finanšu tehnoloģijās bāzētu pakalpojumu, piemēram, mūsdienīgu lietotni, bezkontakta norēķinus un zibmaksājumus. Banka Citadele pirmā Baltijā sāka piedāvāt iespēju atvērt kontu ar selfiju, maksāt ar gredzenu un veikt pārskaitījumus uz mobilā tālruņa numuriem.
Bankas Citadele grupa tiek pārvaldīta no Latvijas. Tās meitas uzņēmumi un filiāles darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Papildu informācija:
Kristīne Mennika
Korporatīvās komunikācijas vadītāja
AS “Citadele banka”
Tālr. 26528533
E-pasts: Kristine.Mennika@citadele.lv
www.citadele.lv
