Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka decembrī patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0.5%. Tas ir pirmais samazinājums kopš 2020. gada beigām – iepriekšējo 24 mēnešu laikā cenu līmenis nepārtraukti palielinājās. Salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, cenas bija par 20.8% augstākas. Vidēji 2022. gadā inflācija bija 17.3%.

Visstraujākais cenu pieaugums, kas virzīja 2022. gada kopējo inflāciju uz augšu, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Šīs sadaļas cenu kāpums pagājušajā gadā vidēji sasniedza 35.1%. Par 99.2% auga gāzes cenas Latvijas mājsaimniecībām. Siltumenerģijas cenas bija par 52.9% augstākas nekā 2021. gadā. Savukārt, elektrības cenas pieauga par 36.2%. Šobrīd gan gāzes, gan elektrības cenas biržās ir būtiski atkāpušās no saviem pīķiem, tomēr Latvijas iedzīvotāji savos rēķinos to vēl nav redzējuši. Valsts atbalsta pasākumi no oktobra iegrožoja inflācijas kāpumu. Bez atbalsta iedzīvotāji par gāzi, apkuri un elektrību maksātu vēl vairāk. Šobrīd biržās fiksētais gāzes un elektrības cenu samazinājums vien nozīmē, ka brīdī, kad atbalsts beigsies, cenu kāpums nebūs tik straujš.

Otrā sadaļa, kas 2022. gadā virzīja inflāciju, ir pārtika un bezalko holiskie dzērieni. Cenu kāpums vidēji gadā sasniedza 21.6%. Decembrī, salīdzinot ar novembri, cenu kāpums turpinājās, bet jau bijanedaudz lēnāks nekā iepriekš. Vidējo cenu kāpumu iegrožoja svaigo dārzeņu cenu kritums. Lielākajai daļai pārtikas produktu cenas tomēr turpināja augt. Pagaidām pārtikas produktu cenas Latvijā vēl neatspoguļo globālo pārtikas izejvielu cenu kritumu. Tas, visticamāk, tādēļ, ka cenas veikalu plauktos ietekmē arī tādi faktori kā augstākas enerģijas un darbaspēka izmaksas.

2022. gadā ar transportu saistītās preces un pakalpojumi ieņēma trešā inflācijas virzītāja posteni. Transporta sadaļas gada inflācija bija 21.7%. Degvielas cenas decembrī bija krietni zemākas nekā novembrī (-11.4%). Kritums reģistrēts gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai. Daudzi Latvijas iedzīvotāji steidzās uzpildīt pilnas bākas, kad degvielas uzpildes stacijas izziņoja akcijas piedāvājumu. Degvielas cenu kritums atspoguļo iepriekšējos mēnešos novēroto naftas cenu kritumu. Finanšu tirgi sagaida, ka pasaules naftas cena vēl samazināsies. Protams, tas nav akmenī kalts, un viss var mainīties, piemēram, ja OPEC+ izlemtu rīkoties, lai iegrožotu naftas cenas turpmāko kritumu.

Pēc Eiropas statistikas biroja Eurostat ātrā novērtējuma inflācija eirozonā decembrī bija 9.2%. Gada inflācija decembrī samazinājās gandrīz visās eirozonas valstīs (izņemot Maltu un Slovēniju), pateicoties lēnākam energoresursu cenu pieaugumam. Izskatās, ka inflācijas pīķis eirozonā ir aiz muguras.

2023.gadā inflācija Latvijā nebūs tik augsta kā 2022. gadā – cenu kāpums sabremzēsies. Jārēķinās, ka joprojām pastāv liela nenoteiktība par turpmāko globālo izejvielu, it īpaši energoresursu, cenu attīstību. Tā būs atkarīga no daudz un dažādiem nezināmajiem. Temperatūras stabiņa izmaiņas, ūdens pietece upēs, konkurence pēc sašķidrinātās dabasgāzes ir vien daži piemēri.

Laimdota Komare
Swedbank ekonomiste
laimdota.komare@swedbank.lv
Tel.: +371 67 444 213
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic