Atis Krūmiņš
Luminor Aktīvu pārvaldes un pensiju daļas vadītājs Baltijā
Pēdējos gados ilgtspēja ir strauji ienākusi gan ekonomikas politika veidotāju dienaskārtībā, gan mūsu ikdienā. Arī investīciju pasaule neatpaliek – arvien vairāk ieguldījumu pārvaldītāju piedāvā ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos jeb tādos, kas rada pozitīvu vai iespējami mazu negatīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. Piemēram, investēt var ne tikai ilgtspējīgos uzņēmumos tiešā veidā, bet arī, ieguldot ilgtspējīgos biržā tirgotos fondos vai ilgtspējīgos pensiju plānos. Šādas investīcijas strauji kļūst par normu vairāku iemeslu dēļ.
Vērienīgo ilgtspējīgo ieguldījumu attīstības pamatā ir bijušas straujas klimata pārmaiņas, kuras vairs nebija iespējams ignorēt. Lai tās mazinātu, sekoja konkrēti politiski lēmumi. Piemēram, 2015. gada Parīzes klimata vienošanās paredz ierobežot globālo sasilšanu, nosakot konkrētus rīcības soļus. Lai mērķi sasniegtu, Eiropas Savienība ir apņēmusies būtiski ierobežot CO2 emisijas un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Šāds būtisks politisks pavērsiens ir atstājis ietekmi arī uz investīciju pasauli. Ir skaidrs, ka tuvākajos gados arvien vairāk Eiropas Savienības un atsevišķu valstu finansējums ieplūdīs nozarēs, kas atbalsta ilgtspējīgas pārmaiņas, un arī privātas investīcijas ilgtspējīgos uzņēmumos un jomās kļūs arvien populārākas.
Vēl pirms dažiem gadiem finanšu tirgus dalībniekiem trūka vienotas izpratnes un saprotamu standartu, kas skaidri noteiktu, kāds bizness ir vai nav ilgtspējīgs. Šajā laikā parādījās dažādi ieguldījumu produkti, kas sevi dēvēja par ilgtspējīgiem, taču bieži tādi tie bija tikai pēc nosaukuma. Valdīja augsta iecietība pret to, kas ir “zaļais” ieguldījums, taču šobrīd situācija ir būtiski mainījusies.
Vienoti standarti par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību ir vēl salīdzinoši agrīnā stadijā, tomēr strauji attīstās, un tuvākajos gados investori varēs daudz rūpīgāk pārbaudīt, vai uzņēmumi tiešām īsteno ilgtspējīgu biznesu, jo uzņēmumiem būs arvien vairāk jāatklāj informācija par to ietekmi uz klimatu un sabiedrību. Pie standartu un klasifikāciju izstrādes vēl ir daudz darāmā, tomēr augstākas informācijas atklāšanas prasības no Eiropas institūciju puses rada lielāku atbildību uzņēmējiem atklāt, kādā veidā bizness tiek īstenots.
Investīciju pasaulē nevienam ieguldījumam peļņa nav absolūti garantēta, un tā vienmēr saistās ar risku. Pēdējos gados mainās arī investoru domāšana attiecībā uz ilgtspējas riskiem. Arvien vairāk finanšu tirgus dalībnieku par būtisku kritēriju izvirza ne tikai iespējami lielākas peļņas gūšanu no investīcijām, bet arī pozitīvu ietekmi uz vidi, turklāt, ilgtspējas risku pārvaldīšana kļūst par būtisku šķautni ieguldījumu izvēlē.
Vērtējot ilgtspēju kā vienu no ieguldījumu ilgtermiņa riskiem, kļūst skaidrs, ka agri vai vēlu tas atspoguļosies investīciju riska un ienesīguma attiecībā. Uz uzņēmējdarbību un attiecīgi uz investīcijām uzņēmumos šie riski var atstāt ietekmi vismaz divos veidos. Pirmkārt, tie ir fiziskie riski, kas apdraud uzņēmējdarbību klimata pārmaiņu rezultātā, piemēram, ūdens resursu pieejamība konkrētos reģionos pasaulē, ekstrēmi karstuma periodi vai klimata izraisīti traucējumi piegādes ķēdēs. Otrkārt, tas var notikt administratīvu instrumentu ietekmē, piemēram, uzņēmumiem bez skaidri definēta ceļa uz klimatneitralitāti var nākties maksāt lielākus nodokļus vai apturēt atsevišķus uzņēmējdarbības veidus, kas var kļūt aizliegti vai kā citādi ierobežoti. Turklāt arī finansējuma pieejamība kļūs arvien ierobežotāka uzņēmumiem ar vāji pārvaldītiem ilgtspējas riskiem.
2022.gads ir bijis izaicinājums ilgtspējīgai ieguldīšanai, jo Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ievērojami pieauga fosilās enerģijas un ar to saistīto aktīvu cena. Tāpēc īstermiņā energo neatkarība Eiropā dominē pār ilgtspēju. Tomēr, skatoties vidējā termiņā, nav šaubu, ka fokuss uz ilgtspēju atgriezīsies un ņems virsroku.
Ilgtspējīgi ieguldījumi jau šobrīd veido vairāk nekā trešdaļu no kopējiem pasaules pārvaldītajiem aktīviem, un šī summa ar katru gadu pieaug. Piemēram, ASV no 1995. gada līdz 2020. gadam investīcijas ilgtspējīgos uzņēmumos pieaugušas 25 reizes. Bloomberg dati liecina, ka aktīvi, kas ņem vērā vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) principus, ir sasnieguši 35 triljonus ASV dolāru un, turpinoties līdzšinējām tendencēm, sasniegs 50 triljonus ASV dolāru 2025. gadā.
Ir skaidrs, ka ieguldītāju pieprasījums noteiks piedāvājumu. Tiek novērots, ka pēdējos gados mainās arī cilvēku investīciju paradumi. Saskaņā ar Morgan Stanley 2021.gada aptaujas rezultātiem[1] vairāk nekā 80% investoru ir ieinteresēti ilgtspējīgos ieguldījumos un uzskata, ka viņu ieguldījumi spēj radīt pozitīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām un pasaules nabadzības apkarošanu. Attiecīgi – jo vairāk privātie investori interesēsies par ilgtspējīgiem ieguldījumiem, jo plašāks būs ilgtspējīgu finanšu produktu piedāvājums no uzņēmumiem un aktīvu pārvaldniekiem. Tiem, kuri ilgtspējas principus ievieš gausi, papildu motivācija domāt par uzņēmumu pielāgošanu nākotnei ir piekļuve finansējumam ar izdevīgākiem nosacījumiem.
Papildu informācija:
Zelma Strupka
Luminor sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tālr.: 29950107
E-pasts: Zelma.Strupka@luminorgroup.com
