2022. gadā audzējām gan Latvijas eksportu uz ārvalstīm, gan arī importējām vairāk no pārējās pasaules. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pērn preču eksporta vērtība sasniedza 21.3 miljardus eiro un bija par 29.3% lielāka nekā 2021.gadā. Savukārt importēto preču vērtība pieauga par 35.8% un veidoja 26.5 miljardus eiro.
Preču grupa, kas visbūtiskāk ietekmēja gan eksportu, gan importu, bija minerālprodukti, it īpaši minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Minerālproduktu imports pēc CSP aplēsēm pieauga teju 3 reizes. Savukārt šo produktu eksports, lielākoties reeksports, palielinājās 2.6 reizes. Galvenais iemesls tik ļoti straujam kāpumam bija milzīgais dabasgāzes, elektroenerģijas un degvielas cenu lēciens.
Cenu kāpums bija nozīmīgs arī citās preču grupās. Eksporta un importa cenas pagājušā gada 11 mēnešos palielinājās par aptuveni 20%. Tomēr, raksturojot pagājušā gada eksportu un importu, jāsaka, ka apgrozījuma pieaugumu veicināja ne tikai lielāka cena, bet arī nozīmīgs ārējās tirdzniecības apjomu pieaugums. To izdevās nodrošināt, neskatoties uz to, ka daļai uzņēmumu bija jāmeklē jauni piegādātāji pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju ietekmē mazinājās reeksporta plūsmas.
Gada sākumā ārējais pieprasījums vēl bija ļoti spēcīgs, un lielais pasūtījumu apjoms spēja nodrošināt eksporta pieaugumu gandrīz līdz pašām gada beigām. Eksporta izaugsme sāka palēnināties tikai rudenī un CSP dati liecina, ka decembrī tā bija savārgusi līdz 9.6%, salīdzinot ar 2021. gada nogali. Tas ir lēnākais pieaugums pēdējo gandrīz 2 gadu laikā. To daļēji var skaidrot ar cenu pieauguma bremzēšanos. Eksporta cenu kāpums novembrī bija atkāpies līdz aptuveni 13%, salīdzinot ar aptuveni 25% maijā. Domājams, ka decembrī tas vēl pārsniedza 10%, kas nozīmētu, ka eksporta fiziskie apjomi samazinājās.
Ne tuvu ne tik jaudīgi kā minerālproduktu eksporta vērtība, bet 2022. gadā salīdzinoši strauji auga arī pārtikas un lauksaimniecības produktu, it īpaši graudaugu, eksporta vērtība (+40%). Optisko ierīču un aparātu, transporta līdzekļu, būvmateriālu (akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas) un ķīmiskās rūpniecības produktu eksports palielinājās par 20-30%. Vienai no lielākajām Latvijas eksporta preču grupām – koksnes un tās produktu eksportam gada pirmajā pusē izdevās sasniegt 35-50% kāpumu, bet otro pusgadu raksturoja ļoti neliels pieaugums vai kritums. Gadā kopumā pieaugums par nepilniem 16%. Šī ir preču grupa, kurā pagājušā gada laikā vērojām strauju pasūtījumu mazināšanos. 2022. gadā no lielajām preču grupām kritums, proti, par teju 11%, tika reģistrēts vien metālu un to izstrādājumu eksportā. Tomēr, ja apskatām decembra datus, tad eksporta vērtības kritums jau bija daudz plašāks, salīdzinot ar 2021. gada nogali. Saruka ne tikai metālu eksports, bet arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas, mēbeļu, plastmasas izstrādājumu, papīra un celulozes, kā arī būvmateriālu eksports.
Ārējais pieprasījums turpina atslābt, un eksporta pasūtījumu apjoms ir nokritis zem ilgtermiņa vidējā. Tas nozīmē, ka vismaz tuvākajos mēnešos eksporta sniegums saglabāsies visai neizteiksmīgs – gaidāms kritums. Prognozes liecina, ka mūsu lielāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas gada pirmajā pusē stagnēs vai nonāks recesijā, savukārt uz nelielu izaugsmi varam cerēt gada otrajā pusē. COVID-19 ierobežojumu mīkstināšana un nekustamo īpašumu krīzes risināšana šogad palīdzēs Ķīnas ekonomikas izaugsmei atkopties. Pieprasījums no Ķīnas augs, kas sekmēs globālo tirdzniecību. Lielākie ieguvēji visticamāk būs Āzijas valstis, bet zināmu labumu gūs arī Eiropa. Lai arī tiešā veidā ar Ķīnu tirgojamies visai maz, Ķīnas atgūšanās var paskubināt Latvijas eksportu netiešā veidā. Ietekmi šobrīd grūti prognozēt, bet tā, visticamāk, nebūs ļoti liela.
Importa izaugsme pagaidām ir izrādījusies daudz noturīgāka par eksporta izaugsmi. CSP ziņo, ka preču importa vērtība decembrī pieauga par 39.8%, neskatoties uz importa cenu kāpuma bremzēšanos. Importa cenas pērn novembrī bija par 14.4% augstākas nekā gadu iepriekš. Tas liek domāt, ka importa apjomi aizvien strauji aug. Decembrī gan visbūtiskāko devumu importa pieaugumam nodrošināja lidmašīnu iegāde. Būtisks pieaugums arī minerālproduktu, pārtikas un lauksaimniecības produktu importā. No lielajām preču grupām kritums tika reģistrēts vien ķīmiskās rūpniecības produkcijas un koksnes izstrādājumu importā. Gaidāms, ka šī gada laikā imports nedaudz samazināsies, ņemot vērā nelielu kritumu mājsaimniecību patēriņā.
Agnese Buceniece
Swedbank galvenā ekonomista v.i.
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 28796654
