Vēlme iedzīvoties vieglā naudā ir bijusi aktuāla visos laikos, taču pēdējo gadu tendences liecina, ka dažādu krāpnieku un to krāpšanas metožu mērogs tikai pieaug. Mēs vairs nerunājam tikai par apkrāpšanas mēģinājumiem vietējā pilsētas tirgū. Tagad par krāpnieku upuri var kļūt jebkurš, kuram ir bankas konts, un pēdējā laikā viņu jaunais mērķis ir privātie investori. Plašāk par statistiku un iespējām sevi pasargāt turpinājumā – Anrija Šmita, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanas ierobežošanas darba grupas vadītāja sagatavotajā informācijā.
Statistika par finanšu krāpšanas apjomu 2022. gadā un šī gada sākumā liecina, ka krāpnieku shēmās aizvien “iekrīt” gana daudz cilvēku, jo krāpšanas apjoms saglabājas aptuveni viena miljona eiro apmērā mēnesī.
Bīstamākie aizvien ir telefonkrāpnieki, kuri pamanās no iedzīvotājiem dažādos veidos izkrāpt prāvus naudas līdzekļus. Taču pieaug arī investīciju krāpšanas mēģinājumi. Tā šī gada pirmajos divos mēnešos kopumā tika konstatēti 479 telefonkrāpšanas gadījumi un novērsti 528 krāpšanas mēģinājumi, kamēr investīciju krāpšanas gadījumi bija 522 un novērsti tika 1152 mēģinājumi.
Jāatzīmē, ka investīciju krāpšanas mēģinājumi tiek novērsti biežāk, jo šajos gadījumos klienti mēdz būt vērīgāki, nekā telefonkrāpnieku upuri. Taču ne visi.
Augstas inflācijas laikā cilvēki cenšas saglabāt savus uzkrājumus, ieguldot tos finanšu instrumentos, kas sola atdevi. Finanšu krāpnieki labi apzinās šo situāciju un reklamē dažādas iespējas, solot vilinošus veidus ne vien kapitāla saglabāšanai, bet tā būtiskai pavairošanai. Viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings.
Visbiežāk krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumu akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur. Viņi aicina instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus.
Var arī vienkārši likt pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl. Vēl viens aspekts, kāpēc cilvēki bieži iekrīt krāpnieku lamatās, ir viņu izdarītais psiholoģiskais spiediens.
Krāpnieki agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas. Tā kā lēmums par brīvo naudas līdzekļu investīcijām noteikti nav pielemjams dažās minūtēs, vienmēr, lai arī kādu investīciju piedāvājumu saņemat, izpētiet un kārtīgi apdomājiet, ar kādu mērķi un kur naudu ieguldāt.
Visbiežāk krāpnieki uzstājīgi pieprasa bankas paroli, Smart- ID kodus vai citus personas datus. Taču nekad šos datus neizpaudiet citiem, lai cik uzstājīgi tos arī neprasītu. Šī informācija sargā jūsu naudu un identitāti digitālajā vidē. Ziniet, ka banka vai ieguldījumu brokeris nekad nezvanīs vai nerakstīs klientiem, lai lūgtu dalīties ar parolēm vai citiem personas datiem.
Otra izplatītākā pazīme ir pieprasījums instalēt programmatūru, ar kuru iegūst piekļuvi jūsu ierīcei. Tāpēc svarīgi ir nepakļauties krāpnieku prasībām viedierīcēs instalēt attālinātas piekļuves programmatūru, jo tādējādi svešs cilvēks var rīkoties ar jūsu ierīci un identitāti. Tāpat svarīgi neklikšķināt uz e-pasta vēstulēm un sociālo tīklu ziņojumā norādītām saitēm, kas sola ātru un vieglu peļņu, ja neesi pārliecinājies, ka saite ved uz vietni, kas saistīta ar uzticamu vēstules sūtītāju. Noteikti regulāri ir jāatjaunina ierīču programmatūra, ar ko daudzi bieži grēko. Taču, ja datorā, planšetdatorā un mobilajā tālrunī būs jaunākā programmatūra, hakeriem būtu grūtāk tajās ielauzties un nozagt personīgos datus.
Treškārt, krāpnieki sola 0 risku un milzu peļņu. Taču realitātē neviens ieguldījums nav bez riska un vidējā peļņa sabalansētiem ieguldījumiem visbiežāk svārstās no 6% līdz padsmit procentiem gadā. Ne velti saka – par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Jo lielāku peļņu sola, jo lielāki ir iespējamie zaudējumi. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par piedāvājuma patiesumu, ir meklēt informāciju Google par attiecīgo uzņēmumu un investīcijām.
Tāpat ieteicams pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri Latvijas Bankas mājaslapā. Krāpnieki parasti darbojas nelegāli, un šajā sarakstā viņus neatradīsi. Tādā gadījumā zini, ka valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Ja izvēlēsies ieguldīt uzņēmumā, kas nav šajā sarakstā, uzņemies lielu risku naudu pazaudēt.
Kopumā jāsaka, ka investīciju krāpnieki mēdz būt arī gana “slīpēti”. Ja telefonkrāpnieki pārsvarā ir agresīvi, uzbrūkoši, runā krievu valodā un viņu mērķis ir saņemt bankas konta pieejas datus, tad investīciju krāpnieki darbojas pārdomātāk un viņu mērķis ir, lai pamata darbības veic pats cilvēks, it kā ieguldot savu naudu. Noziedznieki pat izveido viltus sociālo tīklu profilus vai tīmekļvietnes, kur redzama grezna dzīve, turklāt katrs šis gadījums tiek pasniegts kā neticams veiksmes stāsts, kas pieejams ikvienam, investējot konkrētajā vietnē. Ja šādu krāpšanas gadījumu neizdosies novērst, visdrīzāk bagāts kļūs kāds cits, nevis jūs. Tāpēc pirms naudas ieguldīšanas vienmēr pārliecināties par pakalpojumu sniedzēju iepriekšējo darbību un reputāciju.
