Gada aukstās sezonas beigas ir īstais laiks, kad sākt domāt par gaidāmo. Lai nākamais rudens un ziema nebūtu jāsagaida ar bažām par pārlieku augstām siltumenerģijas un apkures izmaksām, ir vērts ieguldīt sava mājokļa energoefektivitātes paaugstināšanā.
Kādas ir iespējas to palielināt, kādas ir alternatīvas elektrības un siltuma ražošanai, kādu atbalstu sniedz valsts, un kādas kreditēšanas iespējas piedāvā finanšu uzņēmumi? Aicinām iepazīties ar “Inbank Latvia” ekspertu sagatavotajiem padomiem.
Pašlaik ir pieejami vairāki risinājumi, kas ļaus mājokļu īpašniekiem ilgtermiņā ietaupīt naudu par patērēto elektroenerģiju un apkuri, kā arī paaugstināt īpašuma vērtību. Ir trīs iespējas, kā veikt videi un maciņam draudzīgus uzlabojumus.
Pirmkārt, izvēlēties dabai draudzīgu elektroenerģijas ražošanu, kas ilgtermiņā sniegs iespēju ietaupīt naudu. Lai gan zaļo elektrību ir iespējams ražot arī no vēja un ūdens, Latvijā privātmājām vispiemērotākais un efektīvākais risinājums ir saules enerģijas izmantošana. Mūsu valstī visbiežāk tiek ierīkoti saules mikroģeneratori (saules fotovoltu paneļi) ar jaudu līdz 11,1 kW, liecina uzņēmuma “Sadales tīkls” apkoptā informācija. Viens no Latvijā vadošajiem saules paneļu uzstādītājiem – SIA “Ener Grid” aprēķinājis, ka saules paneļu uzstādīšanā ieguldīto līdzekļu atpelnīšana sāksies vidēji pēc sešiem līdz septiņiem gadiem. Ieguvumus no šāda veida zaļās enerģijas apzinās arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tiem, kuri apsver iespēju uz savas privātmājas ierīkot saules paneļus, uzņēmums “Sadales tīkls” ir izveidojis vairāku soļu pamācību šīs ieceres īstenošanai.
Otrkārt, esošās apkures sistēmas nomaiņa uz dabai draudzīgā situmsūkņa risinājumu. Aprēķini liecina, ka siltumsūkņi kombinācijā ar saules paneļiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem sniedz iespēju ietaupīt līdz pat 84 % no līdzšinējās summas, kas tika tērēta par apkuri un elektrību.
Svarīgi ir uzsvērt, ka siltumsūkņiem ir vairāki veidi. Zemes siltumsūkņi parasti ir dārgāki nekā gaisa-ūdens siltumsūkņi, jo ir jāierīko pazemes cauruļvadi. Tajā pašā laikā zemes siltumsūkņi parasti darbojas efektīvāk. Savukārt siltumsūkņa ekspluatācijas izmaksas ir atkarīgas no elektrības cenām un enerģijas patēriņa, pētījumā norāda Eiropas Komisija.
Latvijā vidējās siltumsūkņa uzstādīšanas izmaksas var svārstīties no 3000 līdz 6000 eiro, un tās ietaupījuma veidā atmaksāsies jau dažu gadu laikā, jo īpaši tādēļ, ka iekārtas ekspluatācijas izmaksas gadā ir salīdzinoši nelielas – aptuveni 120 eiro.
Vēl viens veids, kā samazināt patērētās apkures rēķinus, ir novērst siltuma zudumus ēkā, un to var paveikt, ēku renovējot, kā arī nomainot logus. Siltuma zudumu īpatsvars, ko var samazināt, renovējot māju, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, mājas vecuma un stāvokļa, būvniecībā izmantotajiem materiāliem un renovācijas veida. Tomēr pētījumi atklāj, ka energoefektīva renovācija var ievērojami samazināt siltuma zudumus no 25 % līdz pat 50 %. Tam ir arī finansiāli ieguvumi. Aplēses liecina, ka pēc ēkas renovācijas ietaupījums par patērēto siltumenerģiju ir vidēji 30 %.
Jāpiebilst, ka kopējā statistika par situāciju Eiropas Savienībā nav iepriecinoša. Pašlaik aptuveni 75 % ēku fonda ir energoneefektīvi. Tas nozīmē, ka liela daļa patērētās enerģijas aiziet zudumā. Situāciju var mainīt ēku renovācija, un, kā, liecina ES apkopotā informācija, tas var samazināt kopējo enerģijas patēriņu par 5 % līdz 6 %.
Papildus renovācijai noteikti ir vērts apsvērt logu nomaiņu, lai samazinātu situma zudumus. Logiem ēkā ir ļoti svarīga nozīme iekštelpu temperatūras uzturēšanā, jo tie kontrolē siltuma daudzumu, kas iekļūst telpā vai izkļūst no tās. Kādi logi ir energoefektīvi? Tādi, kas ir izgatavoti no vairākām stikla kārtām, piepildīti ar izolācijas gāzēm, piemēram, argonu vai kriptonu, un pārklāti ar zemas izkliedes pārklājumu, kas atstaro siltumu atpakaļ telpā. Vēl viena alternatīva logu nomaiņai ir logu plēves izmantošana, proti, uz esošajiem logiem var uzklāt logu plēvi, lai samazinātu siltuma daudzumu, kas iekļūst ēkā vai izkļūst no tās. Šī plēve ir izgatavota no plāna caurspīdīga materiāla, kas atstaro siltumu un bloķē UV starus.
Rezumējot par veidiem, kā padarīt savu mājokli apkārtējai videi un maciņam draudzīgu, svarīgs ir jautājums arī par to, kādu atbalstu tam sniedz valsts programmas un kādas ir aizņēmuma vai nomaksas iespējas.
Lai motivētu Latvijas iedzīvotājus padarīt savus mājokļus energoefektīvākus un investēt zaļajā elektroenerģijā un apkurē, valsts piedāvā dažādas atbalsta programmas.
“Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, kas tieši ietekmē arī energoresursu cenu svārstības, ir kritiski svarīgi ikvienam domāt par energoresursu racionālu lietošanu. Liela ietekme energoresursu cenu kāpuma mazināšanai ir arī mājokļu energoefektivitātei. Privātmāju īpašniekiem pašlaik ir unikāla iespēja ar valsts atbalstu paaugstināt savu mājokļu energoefektivitāti, kā arī uzstādīt saules paneļus un nelielus vēja ģeneratorus, lai spētu paši savām vajadzībām saražot nepieciešamo enerģiju, kā arī uzkrāt ziemas mēnešiem, lai mazinātu ikmēneša izdevumus par komunālajiem maksājumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Valsts atbalsts dažādās programmās ir pieejams gan ēku renovācijai, gan to
padarīšanai videi draudzīgākiem. Iepazīstinām ar daļu no tā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īsteno Atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, un tās ietvaros iedzīvotājiem ir iespēja saņemt atbalstu līdz pat 70 % no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas un siltummezgla izveides izmaksām. Vienlaikus maksimālā viena projekta atbalsta summa ir 15 000 eiro. Jāpiebilst, ka atbalstu siltināšanai privātmājām ēkām sniedz arī finanšu institūcija “Altum”. Privātmājām atbalsta apjoms šajā projektā ir 1000 eiro (tehniskā palīdzība) un 5000 eiro (grants). Līdztekus tam “Altum” sniedz atbalstu arī, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai, un summa vienai ēkai ir līdz četriem tūkstošiem eiro.
Līdztekus tam kreditēšanas iespējas piedāvā gan bankas, gan finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Kā stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda pagājušajā gadā ievērojami pieauga klientu interese par dažādiem energoefektivitātes risinājumiem, kas palīdz samazināt siltuma zudumus – gan māju siltināšana, gan logu un apkures sistēmas nomaiņa. Arī iespēju ieguldīt saules paneļu uzstādīšanā, izmanto arvien vairāk klientu, kuri pirms tam šaubījās, bet tagad ir pārliecinājušies, ka ikmēneša maksājums par saules paneļiem ir līdzvērtīgs vai mazāks nekā maksa par elektroenerģiju.
Viņš piebilst, ka, pielāgojoties tirgus prasībām, arī “Inbank” arvien vairāk attīsta zaļās enerģijas finansēšanas virzienu: “Sadarbības partneri atzinīgi novērtē mūsu piedāvātos integrētos finansēšanas risinājumus, kas ļauj ērti, ātri un vienkārši nodrošināt klientiem nomaksas pakalpojuma pieejamību gan klātienes, gan interneta veikalos. ”
Par SIA “Inbank Latvia”
SIA “Inbank Latvia” pamatdarbības virziens ir patērētāju kreditēšana, tai skaitā finansēšanas risinājumu nodrošināšana sadarbības partneriem un viņu klientiem. SIA “Inbank Latvia” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā 1a.lv, Ksenukai, Studio Moderna (Top Shop), Bite, Euronics, Ideal, Samsung, OC Vision (Vision Express, Optio, Vizionette), EnerGrid, Enefit, Given, Baltic Data, Inchcape Motors, Verte Auto, m79.lv, OCCO, Moto inn, Xiaomi un citiem, palīdzot sadarbības partneriem palielināt pārdošanas apjomus, nodrošinot vienkāršu un ātru preču nomaksas pakalpojumu saviem klientiem.
SIA “Inbank Latvia” ir Igaunijas finanšu tehnoloģiju “AS Inbank” grupas uzņēmums. AS “Inbank” Igaunijā ir dibināta 2011.gadā, un 2014.gadā “Inbank” uzsāka darbību Latvijā. Dažu gadu laikā AS “Inbank” ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju banku sektorā ar vairāk nekā 865 000 aktīvu klientu līgumu un plašu pakalpojumu klāstu. AS “Inbank” darbojas Baltijā, Polijā un Čehijā, kā arī papildus piesaista depozītus Vācijā, Austrijā, Nīderlandē un Somijā. Grupas uzņēmumiem ir vairāk nekā 5400 aktīvu partneru un obligācijas tiek kotētas “Nasdaq” Baltijas biržā.
Papildu informācija:
Sindija Grīna, SIA “Inbank Latvia”
sadarbības partneru mārketinga vadītāja
Tālrunis: +371 26 447 522
e-pasts: sindija.grina@inbank.lv
