Autors: Ieva Muzikante, “Swedbank” patēriņa finansēšanas virziena vadītāja
Pieprasījums pēc finansējuma saules paneļu uzstādīšanai privātmājās gada laikā Latvijā ir desmitkāršojies. Ja no 2021. gada marta līdz 2022. gada martam banka parakstīja 50 finansēšanas līgumus par nepilniem 300 tūkstošiem eiro, tad pagājušā gada laikā (līdz šī gada martam) līgumu skaits bija teju 500 par kopējo summu, kas pārsniedz 4,7 miljonus eiro. Būtiskākie iemesli tik nozīmīgam pieprasījuma kāpumam pēc saules enerģijas ražošanas iekārtām ir valsts atbalsta pieejamība un straujais energoresursu cenu kāpums, kas daudziem liek domāt par enerģijas nodrošinājumu pašu spēkiem.
Vidējā aizdevuma summa saules paneļu uzstādīšanai aizvadītā gada laikā ir nepilni 10 tūkstoši eiro, bet aktīvākie kredītņēmēji bijuši vīrieši aptuveni 40 gadu vecumā. Savukārt, vērtējot aizņēmējus Latvijas reģionu griezumā, 42% no visiem līgumiem ir Pierīgā (aktīvākā bijusi Mārupe), 17% – Zemgalē (aktīvākā bijusi Jelgava), 15% – Rīgā, 13% – Vidzemē (aktīvākā bijusi Sigulda), 12% – Kurzemē (aktīvākās bijušas Liepāja un Tukums), bet tikai 2% – Latgalē. Tiesa, šie dati attiecas tikai uz aizdevumu saņēmējiem. Kopējais uzstādīto mikroģeneratoru skaits 2022. gada nogalē sasniedza 12 tūkstošus, bet to kopējā jauda – teju 100 MW[1]. Paredzams, ka saules paneļu “bums” turpināsies, jo saskaņā ar Sadales tīkla prognozi, šogad saules paneļu ražošanas jauda var sasniegt 300 MW (privātpersonu un uzņēmumu uzstādītās jaudas kopā).
Jāatzīmē, ka straujš pieprasījuma kāpums saules paneļu uzstādīšanai bija vērojams 2022. gada pavasarī, kad valdīja liela neskaidrība gan par energoresursu cenām, gan par to pieejamību. Turklāt valsts atbalsts, kas no pagājušā gada pieejams gan ALTUM, gan VARAM atbalsta programmās, ļauj atgūt nozīmīgu daļu no izmaksām par saules paneļu uzstādīšanu. Piemēram, VARAM programmā vienam projektam paredzētais maksimālais atbalsts saules paneļu uzstādīšanai ir četri tūkstoši eiro. Tā paredz segt atjaunojamo energoresursu iekārtas iegādes izdevumus līdz pat 70% apmērā. Strauji augošais pieprasījums un prognozes šim gadam apliecina, ka valsts atbalsts videi draudzīgu risinājumu ieviešanai privātpersonām joprojām ir nozīmīgs faktors ceļā uz kopējo neatkarību energoresursu patēriņā.
Galvenie jautājumi, domājot par saules paneļu uzstādīšanu, parasti ir – cik daudz enerģijas varēs saražot un cik lielu samazinājumu elektrības rēķinā tas radīs? Tas pamatā ir atkarīgs no enerģijas patēriņa un uzstādītās ražošanas jaudas, kā arī no tā, cik piemērota ir saules paneļu atrašanās vieta (paneļus var uzstādīt gan uz jumta, gan uz zemes, tiem jābūt dienvidu pusē, paneļiem nevajadzētu būt noēnotiem). Kā apliecina arī saules paneļu īpašnieki, patēriņam atbilstoša jauda un piemērota paneļu uzstādīšanas vieta var sniegt līdz pat 50% lielu rēķinu samazinājumu.[2] Tomēr ir jārēķinās ar ļoti lielām svārstībām saražotās enerģijas apjomā gada griezumā – ziemā ražošanas jauda būtiski krītas, jo paneļus var klāt sniega sega un dienas gaišākā daļa ir daudz īsāka, pavasarī un rudenī ražošana notiek ar nelielu jaudu, bet maksimumu paneļi nodrošina vasaras mēnešos.
Tas redzams, ja apskata konkrētu piemēru ar saules paneļiem, kas 2022. gada augustā tika uzstādīti Kurzemē uz brīvdienu mājas jumta (invertora jauda ir 4 kW). Septembrī tika saražotas 236 kWh enerģijas, oktobrī 74 kWh, novembrī 20 kWh, decembrī tikai 4 kWh, šī gada janvārī tika saražotas 16 kWh, februārī – 53 kWh, martā 154 kWh, bet aprīlī jau 291 kWh (līdz 20.04). Saražotais apjoms ir sedzis aptuveni trešdaļu no elektroenerģijas patēriņa, taču jāņem vērā, ka enerģijas ražošanas ciklā pagaidām nav ietverti vasaras mēneši, kad tiek saražots visvairāk enerģijas. Saražotais daudzums būtu krietni lielāks un atdeve no sistēmas augstāka, ja būtu uzstādīta jaudīgāka saules paneļu sistēma. Te katram pašam jāaplēš, cik lielu sākotnējo investīciju sistēmā ir gatavība ieguldīt, tomēr ekspertu ieteikums parasti ir orientēties uz maksimāli iespējamo jaudu. Paneļu sistēma ir efektīva vismaz 20–25 gadus, šajā laikā sistēma atmaksās pati sevi, kā arī ļaus daudz vairāk samazināt elektrības rēķinu. Pieaugot elektrības cenām, nav būtiski mainījies saules paneļu atmaksāšanās laiks, jo ir augusi gan iekārtas cena, gan arī elektrības cena.
Jāpiebilst, ka, plānojot sev nepieciešamo saules paneļu jaudu, būtu jāņem vērā arī nākotnes vajadzības, kas palielinās enerģijas patēriņu. Apsverama ir, piemēram, elektrības izmantošana apkurē, elektroauto uzlādes punkts un citas ierīces, kuras daļēji varēs darbināt ar saules paneļu saražoto enerģiju.
Jāpiebilst, ka vasarā, kad tiek saražots vairāk nekā patērēts, enerģija nekur “nepazūd” – tā nonāk elektroenerģijas kopējā tīklā, tiek uzskaitīta, un visu šo enerģiju var iztērēt citos gada mēnešos, kad paneļu jauda ir mazāka (t.s. neto uzskaites sistēma). Par pašu elektrību jāmaksā nebūs, bet nāksies segt enerģijas piegādes izmaksas. Turklāt par elektroenerģijas nodošanu tīklā nav jāmaksā. Sadales un pārvades maksa tiek piemērota mirklī, kad to no tīkla ņem atpakaļ. Tāpēc visizdevīgāk ir iespējami vairāk saražotās enerģijas iztērēt laikā, kad tā tiek saražota, lai vēlāk būtu mazākas izmaksas par elektrības piegādi.
Daudzi paneļu īpašnieki tikai šovasar pirmo reizi novērtēs sava ieguldījuma atdevi. Paredzams, ka tas radīs jaunu interesi arī kaimiņu vidū, kuri noteikti jau ir domājuši par saules paneļiem, taču līdz šim vēl nav spēruši soļus konkrētai rīcībai. Ir skaidrs, ka liela pieprasījuma gadījumā cilvēkiem nāksies gaidīt rindā gan uz iekārtu piegādi un to uzstādīšanu, taču, lai arī tas rada zināmas neērtības, kopumā šī ir apsveicama tendence Latvijas energoneatkarības un zaļās enerģijas virzienā. Turklāt, jo vairāk Latvijas iedzīvotāju savos īpašumos uzstāda saules paneļus, jo skaidrāk arī ilgtermiņā varam izvērtēt, cik lielu neatkarību no saražotās elektroenerģijas jaudas sasniedzam un kādas nacionāla mēroga investīcijas nepieciešamas, lai atjaunojamo energoresursu saražotā enerģija turpinātu pieaugt.
[1] https://sadalestikls.lv/lv/elektroapgades-apskats
[2] https://blog.swedbank.lv/maja/saules-panelu-ietaupijums-542