Apstrādes rūpniecība turpina slīgt dziļāk mīnusos. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka nozares ražošanas apjomi aprīlī saruka par 8.8% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš, bet pret iepriekšējo mēnesi vērojams izlaides kritums par 1.9% (sezonāli izlīdzināti dati). Arī ražotāju cenas turpina sarukt no 2022. gadā sasniegtajiem augstumiem. Krītošu ražošanas apjomu un cenu normalizēšanās dēļ apstrādes rūpniecības apgrozījums kritis pirmo reizi kopš 2020. gada maija (-5.6%), strauji sarūkot apgrozījumam eksportā (-7.6%). Tie ir švakākie rezultāti kopš 2020. gada, un diez vai drīzumā redzēsim būtisku uzlabojumu.

Aprīlī nozīmīgākā negatīvā ietekme uz apstrādes rūpniecībā saražoto apjomu joprojām bija lielākajai apakšnozarei – koksnes un tās produktu ražošanai (-16.1%). Labā ziņa – aprīlī saražotais apjoms kokrūpniecībā pret iepriekšējo mēnesi nedaudz palielinājies. Tas automātiski nenozīmē tendences maiņu, tomēr kopā ar kopš februāra reģistrēto pasūtījumu apjomu kāpumu, tiesa – no ļoti zema līmeņa – liecina, ka, situācija ražošanas apjomu ziņā varētu stabilizēties. Ražotāju cenas kokrūpniecībā aprīlī pirmo reizi kopš 2020. gada septembra bija zemākas nekā gadu iepriekš, būtiski samazinoties cenām eksportētajai produkcijai. Cenu kritums visdrīzāk turpināsies, uzņēmumiem reaģējot uz sarūkošo pieprasījumu un izejvielu cenu samazinājumu.

Arī kritums metālizstrādājumu ražošanā par 11.2% pamatīgi vilka apstrādes rūpniecības rezultātu uz leju. Lai gan pret 2022. gadu nozarē sokas sliktāk, visu šo gadu gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi no mēneša uz mēnesi ir pamazām auguši. Būtisks kritums bija nemetālisko minerālu ražošanā (-26.0%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (-30.3%).

Diemžēl nav daudz apakšnozaru, kur aprīļa dati rādītu pozitīvu ainu. Datoru un elektronikas ražošana bijusi par 24.3%, bet elektrisko iekārtu ražošana par 19% apjomīgāka, nekā pērn. Tomēr abās šajās apakšnozarēs saražotais apjoms pret iepriekšējo mēnesi krities. Ļoti labs rezultāts ir citur nekvalificētu iekārtu ražošanai, kura augusi teju uz pusi pret iepriekšējo mēnesi un par trešdaļu pret pērno gadu. Tas nozīmē, ka apstrādes rūpniecību palīdz stutēt augstāku tehnoloģiju apakšnozares, kamēr cikliskajām apakšnozarēm klājas visai grūti.

Kritums rūpniecībā nav pārsteigums, ņemot vēra notikumus Eiropā un pasaulē. Piemēram, Vācijas rūpniecības sektorā, kam Latvijā ražojam komponentes, ražotāju noskaņojums ar katru mēnesi kļūst aizvien drūmāks. Uzņēmumi tukšo noliktavas, augsto procenta likmju un neskaidrības apstākļos nevēlas investēt. Procentu likmju slogs redzams arī citviet –  grūti klājas mājokļu tirgum un celtniecības sektoram. Tas viss ir izšķiroši mūsu apstrādes rūpniecībai, kur vairāk nekā 65% no produkcijas tiek realizēti eksporta tirgos.

Līva Zorgenfreija
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
liva.zorgenfreija@swedbank.lv
Tel.: +371 2730 1672
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic