2019. gadā uzņēmumu spēja un vēlme aizņemties turpinājusi augt, sasniedzot pēdējo četru gadu laikā augstākos rādītājus, liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā. To galvenokārt ietekmējusi valsts kopējā ekonomiskā izaugsme, kas, lai gan kļuvusi lēnāka, joprojām ir pozitīva un atspoguļojas IKP, uzņēmumu peļņas un uzkrātā kapitāla pieaugumā. Tiesa, kopumā uzņēmumu spēja aizņemties joprojām ir krietni lielāka nekā vēlme saņemt aizņēmumu. Savukārt banku spēja un vēlme kreditēt uzņēmumus, lai gan joprojām ir augstāka nekā pirms 10 gadiem, nozarē piedzīvoto strukturālo pārmaiņu ietekmē šogad sarukusi.
Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas izstrādātā indeksa jaunākajiem datiem kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā 2019.gadā pieaudzis no 110 punktiem pērn līdz 114 indeksa punktiem šogad, saglabājot vienmērīgu izaugsmes ātrumu. Kreditēšanas indeksa uzņēmējdarbības segmentā pozitīvo dinamiku ļāvusi saglabāt iekšzemes kopprodukta, iedzīvotāju vidējo ienākumu pieauguma no 961 līdz 1083 eiro, kā arī uzņēmēju peļņa un uzkrātā kapitāla apjoma kāpums. Tomēr uz kreditēšanas vidi un uzņēmumu spēju aizņemties joprojām negatīvu iespaidu atstāj lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas nereti uzņēmējiem liedz iespēju saņemt cerēto aizdevumu. Salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmumu spēja aizņemties gan ir piedzīvojusi kāpumu par 10 indeksa punktiem, tomēr vēlme saņemt aizdevumu 2019.gadā augusi vēl straujāk (+12 indeksa punkti).
“Uzņēmumu attieksme pret digitalizāciju un automatizāciju ietekmē gan tā darbības efektivitāti un produktivitāti, gan kopējās tendences ekonomikā. Nākamā desmitgade uzņēmējiem būs progresīvo tehnoloģiju zīmē, kur tādi koncepti kā automatizācija, lielu datu apjoma analīze un energotīklu paritāte, iegūs reālu nozīmi un mērogu ražošanas procesā. Un arvien izšķirošāka nozīme būs uzņēmēju ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, inovācijas radīšanā. Tāpēc jau šobrīd piedāvājam uzņēmējiem vairākas inovāciju sekmējošas platformas, piemēram, klasterus, kompetenču centrus, nodarbināto apmācību programmu, kur lielu lomu spēlē vadošo nozaru asociācijas. Atbalstam inovāciju attīstībai kopumā pieejami 195,5 miljoni eiro,”
– skaidro ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Kā rāda Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentam, kaut arī banku spēja kreditēt joprojām ir augstāka nekā pirms 10 gadiem, turpinoties strukturālām pārmaiņām finanšu sektorā, tā šogad sarukusi par 1,7 indeksa punktiem, bet vēlme aizņemties – par 4,7 punktiem. To veicinājusi gan banku riska apetītes samazināšanās ēnu ekonomikas pieauguma ietekmē, gan banku uzsāktā mērķtiecīgā cīņa pret nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un īstenotā risku samazināšanas politika. Tāpat aizplūstot nerezidentu noguldījumiem, kopumā sarucis aktīvu un brīvo līdzekļu apjoms bankās. Tiesa, lielākajām komercbankām Latvijā spēja kreditēt uzņēmumus nav mazinājusies un kreditēšanas klimats kopumā pat ir kļuvis labvēlīgāks, par ko liecina pieaugošā izsniegto kredītu un noguldījumu attiecība.
“Ēnu ekonomika, uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu nomaksas un neskaidra kapitāla izcelsme joprojām ir būtiskākie faktori, kas ietekmē banku spēju un vēlmi izsniegt uzņēmumiem aizdevumus. Nevēloties, ka Latvija nokļūtu Moneyval pelēkajā sarakstā šobrīd rūpīgāk nekā jebkad agrāk bankas izvērtē vai uzņēmuma kredīta pieteikumā nav saskatāmas predikatīvā nozieguma pazīmes, tādejādi liekot īstenot godprātīgu uzņēmējdarbības praksi, kas ir visas sabiedrības interesēs. Vienlaikus vērojamas arī vairākas kreditēšanu stimulējošas tendences, proti, ir samazinājies maksājumu kavējumu skaits un nedaudz sarucis ierosināto maksātnespējas procesu skaits juridiskām personām, kas liecina uzņēmumu finanšu veselības uzlabošanos,”
– skaidro Kārlis Danēvičs Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs,SEB bankas valdes loceklis.
Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir unikāls un komplekss mērījums, kas raksturo Latvijas uzņēmēju spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt. Tā ietvaros kopumā analizēti 16 dažādi rādītāji, piemēram, maksājumu kavējumi, ierosināto maksātnespējas lietu skaits juridiskām personām, ēnu ekonomikas īpatsvars, banku sektora finanšu dati, uzņēmēju noskaņojums u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību. Finanšu nozares asociācija indeksu izstrādājusi, sadarbojoties ar virkni vadošo Latvijas speciālistu ekonomikas un kreditēšanas jomā, kā arī analizējot labākos starptautiskās prakses piemērus.
Prezentācija: Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentam 2019 PDF
Ilze Vītola
Finanšu nozares asociācija
Komunikācijas konsultante
+37128737791
ilze.vitola@financelatvia.eu
