Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka šī gada jūlijā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pietuvojošies nullei. Reģistrēts neliels pieaugums 0.6% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, bet mēneša griezumā reģistrēts kritums 0.7% apjomā. Neziņa par nākotni, krītošā iedzīvotāju pirktspēja un ražošanas izmaksu pieaugums sagādā grūtības lielākajai daļai ražotāju pasaulē, Latvija nav izņēmums.
Visnozīmīgāk ražošanas apjomus jūlijā kāpināja tekstilizstrādājumu industrija, kur ražošanas apjomi gada griezumā pieauga par 31.7%. Apstrādes rūpniecību no ražošanas apjomu krituma pagājušajā mēnesī pasargāja arī elektrisko iekārtu ražošana (+12.4%) un iekārtu uzstādīšana un remonts (+26.9%). Jūlijā apstrādes rūpniecība vēl izspruka sveikā bez mīnusiem, taču, visticamāk, ka ilgi šāda veiksme nespīdēs. Gada griezumā jūlijā visbūtiskāk apstrādes rūpniecību uz leju vilka koksnes un korķa izstrādājumu ražošana (-8.3%). Eiropas Komisijas noskaņojuma indikatori norāda, ka kokrūpniecība ražošanas gaidas turpināja slīdēt arvien vairāk zem ilgtermiņa vidējās atzīmes. Pasūtījuma apjomi nozarē reģistrēja būtisku kritumu un pazeminājās līdz ilgtermiņa vidējam līmenim, bet krājumu apjoms nedaudz palielinājās, norādot, ka pieprasījums ir zemāks un saražoto preci tik ātri nevar realizēt. Nozīmīgu devumu apstrādes rūpniecības izaugsmes ierobežošanā sniedza arī kritums ķīmisko produktu ražošanā (-13.7%) un citur neklasificēto mehānismu ražošanā (-14.9%).
Lai gan arī sarežģītos apstākļos nozare vēl spēj noturēt ražošanas apjomus tuvu pagājušā gada līmenim, tas nākas arvien grūtāk. Nozares noskaņojums jau pāris mēnešus atrodas zem ilgtermiņa vidējā rādītāja. Pagājušajā mēnesī pasliktinājies ražotāju vērtējums par nākotnes pasūtījumiem. Bažās par gaidāmo recesiju visā pasaulē, arī eksporta gaidu novērtējums jūlijā reģistrēja spēju kritumu. Strauji augošā inflācija mazina pirktspēju gan Latvijā, gan eksporta galamērķos, un tas sāk nelabvēlīgi ietekmēt pieprasījumu. Pieprasījumu mazina arī pircēju iepriekš naski pildītās noliktavas. Lai gan dažādu ar enerģiju nesaistītu izejvielu cenas ir normalizējušās, salīdzinot ar pavasara līmeni, energoresursu cenas ir ļoti svārstīgas, un vien pirms pāris nedēļām sasniedza jaunus rekordus. Tā Ražošanas izmaksu pieaugumu paliek arvien grūtāk pārnest uz pircēju.
Eiro zonas iepirkumu menedžeru indeksa (PMI) augusta dati signalizē par lejupvērstu tendenci rūpniecības izlaidē Eiropā. Samazinājies pasūtījumu apjoms – kritums reģistrēts gan kopējā pasūtījumu radītājā, gan eksporta pasūtījumos, signalizējot par pieprasījuma vājināšanos. Klienti nogaidīja ar pirkumu lēmumiem, vērojot inflācijas attīstību un dzīves dārdzības straujo augšupeju. Uzņēmumu ražošanas cenas sāk atslābt no martā reģistrētajiem augstumiem. Eiropas komisijas noskaņojuma dati uzrāda, ka pārdošanas cenu gaidas Latvijā samazinās no pavasarī uzstādītajiem augstumiem, taču mazliet lēnāk kā vidēji Eirozonā.
Nozīmīgs pārbaudījums tuvākajos mēnešos būs augstās enerģijas cenas. Valdība apstiprinājusi atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem energoresursu izmaksu kompensācijai. Tas sniegs vismaz daļēju palīdzību milstošo izmaksu segšanai. Taču ir skaidrs, ka augsne apstrādes rūpniecībai nav labvēlīga. Energoresursu cenu kāpuma un valsts atbalsta atšķirības valstu starpā var ietekmēt uzņēmumu konkurētspēju.
Laura Orleāne
Swedbank Latvija ekonomiste
Tālr: +371 67445875
laura.orleane@swedbank.lv
