Lielākā daļa iedzīvotāju nesteidzas mainīt savus ieradumus, mainoties procentu likmēm naudas tirgū. Aprēķini uzrāda, ka paliekot pasīvi un nereaģējot uz izmaiņām noguldījumu tirgū, tikai SEB klienti zaudē teju 45 miljonus eiro gadā, ko varētu nopelnīt, noguldot brīvos līdzekļus termiņnoguldījumā.

Eiropas Centrālā banka pēdējos mēnešos bāzes procentu likmi paaugstinājusi strauji: no -0,5% pērn jūlijā līdz 3,75% šī gada maijā. Reaģējot uz šo tendenci, pieaugušas arī termiņnoguldījumu procentu likmes, ko piedāvā finanšu iestādes. Lai gan jautājums, kā pasargāt naudu no inflācijas un likt tai pelnīt, šobrīd ir īpaši aktuāls, iedzīvotāju interese noguldīt vai vismaz novirzīt brīvos līdzekļus krājkontā joprojām ir salīdzinoši kūtra.

Aizmirstie noguldījumi – šobrīd 4 no 5 eiro glabājas bankas norēķinu kontos

Laika periods, kad Eiropā procentu likmes bija negatīvas, atradinājies cilvēkus no domām par noguldījumiem, kas savulaik bija ļoti populārs veids, kā nosargāt un audzēt savu kapitālu. Tas daļēji ir saprotams, jo negatīvo procentu likmju periods eirozonā ilga septiņus gadus.

Ja 2015. gada sākumā iedzīvotāji termiņnoguldījumu kontos glabāja aptuveni pusi no saviem līdzekļiem, tad 2023. gada sākumā – nepilnu piekto daļu.

SEB bankā 4 no 5 eiro glabājas bankas norēķinu kontos. Līdz ar to netiek izmantota iespēja ļaut brīvajiem līdzekļiem strādāt. Esam aprēķinājuši, ka SEB bankas klienti šobrīd zaudē iespēju nopelnīt līdz teju 45 miljoniem eiro gadā. Klienti varētu šādu summu nopelnīt, ja šobrīd norēķinu kontu līdzekļus noguldītu gada termiņnoguldījumā ar procentu likmi 3% (atstājot katram klientam kontā 1000 eiro).

Pēc mūsu novērojumiem, iedzīvotāji Latvijā vairāk sliecas izvēlēties mazāk riskantas krāšanas iespējas vai produktus ar garantēto ienesīgumu. Tāpēc termiņnoguldījums ir labs risinājums, kas ļauj brīviem līdzekļiem strādāt. Turklāt nepieciešamības gadījumā nauda ir pieejama uzreiz – pārtraukt termiņnoguldījumu var jebkurā brīdī bez komisijas maksas. Vien nebūs iespējams saņemt uz to brīdi nopelnītos procentus.

Uzkrājumi ir pietiekami

Lai gan pēc SEB bankas aptaujas* datiem, uzkrājums nav ap 27% Latvijas iedzīvotāju, savukārt vēl 32% savu uzkrājumu bija spiesti sākt tērēt šajā ziemas sezonā, lielai daļai joprojām paliek uzkrājums, kas izveidots Covid-19 laikā un ko cilvēki joprojām iespēju robežās cenšas neaiztikt.

Pēc SEB datiem, izvērtējot klientus, kam norēķinu kontos ir vairāk par 1000 eiro, var teikt, ka ap 36% klientu ir uzkrājums līdz trim tūkstošiem, ap 16% – uzkrājums no 3 līdz 5 tūkstošiem, ap 20% ir uzkrāti no 5 līdz 10 tūkstošiem un vēl ap 29% – virs 10 tūkstošiem eiro.

Savukārt runājot par klientiem, kuri šī gada pirmajā ceturksnī noslēguši līgumus par termiņnoguldījumiem, gandrīz 60% no viņiem noguldījumos novirzīta summa ir līdz 20 tūkstošiem eiro. 21% gadījumu summa noguldījumos ir no 20 līdz 50 tūkstošiem, bet 16% – no 50 līdz 100 tūkstošiem.

Ja klienti visu brīvo naudu novirzītu krājkontā, gada laikā nopelnītu ap 26 miljoniem eiro

Šobrīd klientiem, kuri vēlas krāt un ieguldīt, ir pieejams plašs risinājumu klāsts. Turklāt visu var noformēt attālināti, mobilajā lietotnē vai internetbankā.

Pirmais solis pretī uzkrājumam daudziem ir Digitālā krājkase. Ar šī rīka palīdzību tiek noapaļoti ar karti veiktie pirkumi līdz nākamajam pilnajam eiro, bet starpība starp noapaļoto un samaksāto summu tiek ieskaitīta krājkontā. Viss notiek automātiski un gandrīz nemanāmi, toties tas palīdz izjust prieku, redzot, ka krājkontā veidojas uzkrājums. Pēc SEB datiem, klientu uzkrājums Digitālajā krājkasē pieaug vidēji par 30 eiro mēnesī.

Lai uzkrājums veidotos automātiski un būtu lielāks, nekā to var izveidot vien ar Digitālo krājkasi, mobilajā lietotnē ir iespējams izveidot regulārus maksājumus uz krājkontu un katram maksājumam uzstādīt savu mērķi. Tā var krāt, piemēram, ceļojumam, kas ir šobrīd populārākais mērķis SEB klientu vidū, kādam lielākam pirkumam vai sapnim, vai vienkārši šādi palielināt “drošības spilvenu”.

Jāatceras, ka arī par uzkrājumu krājkontā tiek maksāti procenti. Ja šobrīd visa brīvā nauda, kas glabājas SEB klientu norēķinu kontos, tiktu noguldīta krājkontos, gada laikā procentos varētu nopelnīt ap 26 miljoniem eiro. Nauda, kas glabājas krājkontā, ir pieejama bez komisijas, piesakot to trīs kalendāras dienas iepriekš.

Tādējādi pieaugošās noguldījumu procentu likmes sniedz iedzīvotājiem un uzņēmējiem labākas iespējas izmantot brīvos līdzekļus un atsākt piekopt pozitīvu finanšu ieradumu, kas septiņu gadu negatīvo procentu likmju laikā ir lielā mērā aizmirsts.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis

* Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.