Lai gan pasaules ekonomikas izaugsme zaudē sparu un arvien vairāk pieaug bažas par globālo recesiju, darba tirgi visā pasaulē pagaidām turas labi. Bezdarba līmenis daudzviet turpina mazināties, un netrūkst tādu uzņēmumu, kas joprojām cīnās ar darbaspēka trūkumu. Arī Latvijas ekonomikā aina ir līdzīga. Otrajā ceturksnī ekonomikas izaugsme būtiski savārga, tomēr darba tirgū turpinājās jaudīga atkopšanās. Darbaspēka trūkums vairs būtiski neaug, bet joprojām ir gana nozīmīgs un veicina algu kāpumu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bija 6.6%. Būtisks uzlabojums vērojams gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret iepriekšējo gadu, kad bezdarba līmenis bija attiecīgi 7.3% un 7.8%. Lai gan līdz zemajam pirms pandēmijas rādītājam vēl neaizsniedzamies, tomēr esam spēruši platu soli tuvāk, jo tik zemu bezdarba līmeni pandēmijas laikā vēl nebijām redzējuši. Turklāt bezdarbnieku rindas kļūst retākas tā patīkamā iemesla dēļ, ka darba meklētājiem izdodas iekārtoties darbā, nevis tādēļ, ka pasliktinās demogrāfiskā situācija.

Otrajā ceturksnī nodarbināto rindas bija par 23.6 tūkstošiem kuplākas nekā gadu iepriekš, ko sekmēja ne tikai bezdarba kritums, bet arī pozitīvas tendences kopējā iedzīvotāju iesaistē darba tirgū. Pandēmija bija daļu iedzīvotāju pavilkusi ārā no darba dzīves dīkstāvē, bet nu tas pamazām mainās. Neaktīvo iedzīvotāju skaits – iedzīvotāji, kas nestrādā un aktīvi nemeklē darbu – saruka par 12.1 tūkstoti.

Nodarbinātības pieaugumu un bezdarba norietu sekmēja COVID-19 sertifikātu prasības atcelšana strādājošajiem un ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atcelšana. Pieprasījums pēc sezonālo darbu veicējiem, it īpaši pakalpojumu nozarēs, kas vērstas uz izklaidi, atpūtu un ēdināšanu, šogad, visticamāk, bija būtiski lielāks nekā iepriekšējos pāris gadus.

Tiesa, ka demogrāfijas tendences Latvijai joprojām ir nelabvēlīgas, arī COVID-19 veicinātais mirstības pieaugums situāciju ir tikai pasliktinājis. Tomēr vismaz īslaicīgi redzam nelielu uzlabojumu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā, ko sekmē Ukrainas valstspiederīgo ierašanās Latvijā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem maijā Latvijā strādāja aptuveni 5 tūkstoši Ukrainas pilsoņu. Tas gan ir vien aptuveni 0.6% no kopējā nodarbināto skaita Latvijā.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits nedaudz pieauga jūlijā, kas ir ļoti neraksturīgi sezonai. Tas rada bažas, ka darba tirgus atkopšanās sāk stāties. Dati par augusta pirmo nedēļu gan atkal rāda iepriecinošāku ainu. Arī NVA reģistrēto vakanču skaits pēc ievērojama pieaugumu pavasarī pēdējo mēnešu laikā vairs augstāk nav pakāpies. Aptauju dati rāda, ka darbinieku skaitu palielināt vēl plāno pakalpojumu nozarēs strādājošie uzņēmumi. Tomēr apstrādes rūpniecības, būvniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi nav vairs tik naski uz papildu darbinieku algošanu. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka šajās nozarēs fiziskie pārdošanas vai ražošanas apjomi sākuši samazināties vai augt būtiski lēnāk.

Ja gada pirmā puse kopumā ekonomikā bija itin laba, otrā puse, visticamāk, paies ekonomikas aktivitātes samazināšanās zīmē. Šobrīd pieejamā informācija un dati drīzāk norāda uz maigu recesiju, tāpēc arī neprognozējam būtisku darba tirgus situācijas pasliktināšanos, bet nelielu bezdarba pieaugumu uz gada beigām, visticamāk, sagaidīsim. Situācija nozarēs var ļoti atšķirties. Piemēram, tranzīta sektoram, atsevišķiem vairumtirdzniecības uzņēmumiem, ir grūtāk aizstāt Krievijas un Baltkrievijas tirgus, tāpēc tur nepieciešamība mazināt darbinieku skaitu var būt nozīmīgāka. Savukārt nozares un uzņēmumi, kuru vērtējums par biznesa apjomiem pārskatāmā nākotnē saglabājas labs, pat tad, ja īslaicīgi savārgst, visticamāk, nesteigsies darbiniekus laist vaļā, bažījoties par augošu darbaspēka trūkumu nākotnē.

Agnese Buceniece
Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 28796654