Finanšu noziedznieki joprojām ir aktīvi un turpina izkrāpt naudas līdzekļus no banku klientiem, izmantojot tādas ierastās shēmas kā pikšķerēšanu, investīciju krāpšanu, kā arī izdomājot jaunas. Lai arī krāpniecisku uzbrukumu skaits Latvijā arvien ir augsts, aizvadītājā gadā palielinājies arī novērsto gadījumu skaits un atgūtās summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā informācija liecina, ka pērn izdevies atgūt 5,6 miljonus eiro, kas ir par 2,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits dalās, ar kādām krāpniecības metodēm pērn bankas klientiem nācies sastapties visbiežāk un kā tās laicīgi atpazīt.
Finanšu krāpnieki nemitīgi pilnveido savas metodes, bieži vien pielietojot dažādas psiholoģiskas metodes, lai iedarbotos uz klientu, radot satraukumu par bērniem vai finansiālās nedrošības sajūtu, kā arī steidzinot personu, tāpēc dažkārt uz krāpnieku āķa uzķeras arī klienti ar salīdzinoši augstu finanšu pratību.
Arvien biežāk pikšķerēšanas krāpnieki nevēršas pret konkrētu upuri, bet izsūta īsziņas vai e-pasta ziņojumus banku vai citu finanšu iestāžu vārdā plašam iedzīvotāju lokam. Tie parādās ziņojumu plūsmā blakus iepriekšējām ziņām no bankas. 2022. gadā pikšķerēšanas ziņu izplatībai tika aktīvi izmantota populāra meklētājprogramma, kur ar apmaksātu reklāmu palīdzību krāpnieki reklamēja savu viltus saiti. Klienti parasti tiek biedēti ar kontu bloķēšanu, aizdomīgām darbībām vai riskantiem darījumiem. Noklikšķinot uz aktīvās saites, tā aizved uz viltus bankas mājaslapu, kur no klienta izkrāpj personas datus, lai izkrāptu līdzekļus. Bankas eksperts atgādina, ka banka saviem klientiem nesūta šādus ziņojumus un nekad neprasa konfidenciālus datus.
Datu izvilināšana var notikt arī pa telefonu, noziedzniekam uzdodoties par bankas darbinieku. Ja agrāk noziedznieki galvenokārt runāja krievu valodā, tad pēdējā laikā novēroti arī gadījumi, kad telefonkrāpnieki sarunājas latviešu valodā.
Arvien aktīvāki kļuvuši krāpnieki, kas nodarbojas ar investīciju krāpniecību, vilinot ar ātru peļņu. Šādi izkrāptās summas mēdz būt ļoti lielas.
Parasti krāpnieki sazinās ar klientu un piedāvā izmantot jaunu investīciju platformu, kurā gūt garantētu lielu peļņu. Upuri nepārbauda platformas uzticamību, izveido tajā kontu un pārskaita līdzekļus. Sākumā noziedznieks rada ilūziju, ka investīcijas tiešām nes peļņu, tādējādi “iemidzinot“ upuri un radot vēlmi veikt papildu iemaksas. Mēģinot izņemt daļu no kontā uzkrātās naudas, izrādās, ka bez papildu “investīcijām” to izdarīt nav iespējams.
“Esam novērojuši arī gadījumus, kad investīciju krāpnieki uzdodas par juristiem vai tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, apgalvojot, ka izmeklē investīciju platformas nelegālās darbības un var palīdzēt atgūt zaudētos līdzekļus. Lai to paveiktu, nepieciešama vēl papildu iemaksu veikšana, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem (valsts nodevas, notāra pakalpojumi, komisijas utt.). Atsevišķos gadījumos krāpnieki ar cietušajiem sazinās vairākus mēnešus un dara to atkārtoti, jo apzinās, ka upuri neatsaka sarunu,”
stāsta A. Šmits.
Arvien plašāk izplatīta ne tikai krāpniecība viltus interneta veikalos, bet arī iecienītos portālos, piemēram, Facebook Marketplace, piedāvājot preci iegādāties par ļoti pievilcīgu cenu. Pārdevējs parasti steidzina potenciālo pircēju vaikt avansa maksājumu, lai preci rezervētu. Kad pircējs ir pārskaitījis daļu vai visu naudu, krāpnieks pazūd un izkrāptos līdzekļus ir jāmēģina atgūt ar savas bankas vai ar tiesībsargājošo iestāžu palīdzību.
“Iesaku vienmēr preci, īpaši, ja tā ir ļoti vērtīga, apskatīt klātienē, pārliecināties par pārdevēja uzticamību un tikai tad maksāt. Pārskaitīt avansu vai pat visu summu, neredzot preci vai pārdevēju, ir ļoti riskanti. Tāpat nevajag pakļauties steidzināšanai,”
uzsver A. Šmits.
Pieaugot sociālo tīklu lietotāju skaitam, attīstās arī romatiskā krāpšana, kad banku klienti saņem uzaicinājumus no svešiniekiem, parasti ārvalstniekiem, ar nolūku iepazīties. Attīstoties attiecībām, seko lūgums veikt naudas pārskaitījumu kādām neatliekamām un steidzamām vajadzībām. Tādēļ ir rūpīgi jāizvērtē, kādu privātu informāciju ievietojiet sociālajos tīklos, kā arī jāpārbauda, cik daudz informācijas par nule iepazīto partneri varat atrast jūs.
Bankas speciālistiem pērn arvien biežāk izdevies novērst noziedzīgus nodarījumus pret saviem klientiem, gan apturot jau veiktus maksājumus/pārskaitījumums, gan atgūstot līdzekļus no citām bankām.
Papildu informācija:
Zelma Strupka
Luminor sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tālr.: 29950107
E-pasts: Zelma.Strupka@luminorgroup.com
