Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi 2019. gada Finanšu pratības stratēģijas ikgadējos rezultātus, kuri atklāj, ka mājsaimniecību uzkrājumi 2019. gadā turpinājuši pieaugt, tāpat arī noguldījumu apmērs, kaut arī iedzīvotāju skaits, kuri tos veic, ir nedaudz samazinājies.
FKTK vadībā kopā ar sadarbības partneriem kopš 2014. gada tiek īstenota Finanšu pratības stratēģija, kuras mērķis ir veicināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju, finanšu pakalpojumu vides integritāti un sabiedrības finansiālo ilgtspēju un attīstību.
FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile analizē rezultātus un uzsver:
”Aplūkojot 2019. gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Šobrīd īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm, salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams.”
S. Purgaile skaidro, ka pēdējo gadu laikā mājsaimniecību finanšu labsajūta ir būtiski uzlabojusies. Noguldījumi stabili pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Palielinoties ienākumiem, nedaudz mazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas pastāvīgi plāno savu budžetu. Vienlaikus paaugstinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas daļu ienākumu regulāri novirza uzkrājumiem. Vēl būtiskāk pieaudzis mājsaimniecību kopējo uzkrājumu apmērs, ko galvenokārt noteica pensiju sistēmas 2. līmeņa iemaksas un labie darbības rezultāti 2019. gadā.
Arī pensiju sistēmas 3. līmenī iesaistīto personu skaits pieaudzis par gandrīz 21 tūkstoti, un iemaksu apmērs 2019. gadā palielinājies par teju septiņiem miljoniem. Samazinājies mājsaimniecību problemātisko kredītu, kas kavēti ilgāk par 90 dienām, skaits un apmērs, tāpat arī nebanku kavēto kredītu skaits un apmērs. Uzlabojusies sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība, par ko liecina mājsaimniecību kredītu un noguldījumu attiecība, kā arī kopējais iekšzemes klientu noguldījumu atlikums komercbankās, kas 2019. gadā palielinājies par vienu miljardu eiro.
Secinājumi izdarīti par laika posmu līdz 2020. gada sākumam, tāpēc šeit nav iekļauta Covid-19 radītās krīzes ietekme uz finanšu pratību un tās rādītājiem.
Vairāk par 2019. gada rezultātiem aicinām uzzināt infografikā un Finansupratiba.lv, kur pieejami dati par stratēģijas indikatoru izpildi.
Turpmākai informācijai:
FKTK Komunikācijas daļas
Vecākā sabiedrisko speciāliste
Aija Brikše
tālr.: 67774807
e-pasts: aija.brikse@fktk.lv
Vairāk par FKTK: www.fktk.lv, www.klientuskola.lv,
