Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, tēriņu pārskatīšanas un dažādu taupības pasākumu ieviešana ikdienā kļuvusi par realitāti ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam. Taktikas, kā ietaupīt līdzekļus, ir dažādas – no nelielu, lieku izdevumu izskaušanas līdz drastiskam izmaksu samazinājumam būtiskās tēriņu pozīcijās – pārtika, veselība, transports un mājoklis. Kā ietaupīt tā, lai makā naudas būtu vairāk, bet dzīves kvalitāte būtiski neciestu, iesaka Swedbank Finanšu institūta eksperti.
“Pirmkārt, būtu jāsāk ar ienākumu un izdevumu uzskaiti. Swedbank Finanšu institūta pētījums liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri plāno savas finanses, to dara “galvā”, aptuveni apzinoties savus galvenos ienākumus un tēriņu pozīcijas. Jāatzīst, ka to par īstu uzskaiti nevar uzskatīt – tai jābūt sistemātiskai un regulārai, vismaz reizi mēnesī vai biežāk. Ja mērķis ir savu budžetu pārvaldīt gudri, tam jāpievēršas nopietnāk, izstrādājot sev ērtu pieeju un izmantojot tehnoloģiju attīstību, kas ļaus automatizēt gan uzskaites, gan analīzes procesu. Zināšanas ir veiksmes galvenais priekšnoteikums. Tikai tad, ja precīzi zināms, cik daudz tiek pelnīts un cik daudz un kam tērēts, varēs pilnībā pārvaldīt savas naudas lietas,”
skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Lai efektīvi veiktu savu budžeta izvērtējumu, eksperte iesaka visus maksājumus sadalīt trīs lielās kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie tēriņi. Obligātie maksājumi būs tie, kuru nesamaksāšana draud ar nelāgām sekām – komunālo pakalpojumu rēķini, kredīti un citi. Šie rēķini maksājami pirmām kārtām, un uz tiem arī visgrūtāk ietaupīt (tomēr ne neiespējami) – ja nu vienīgi radikāli tiek mainīta dzīve. Vajadzīgo tēriņu kategorijā ierindojas pozīcijas, bez kurām neiztikt, bet uz kurām var ietaupīt, piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Kā norāda Finanšu institūta eksperte, ar šiem izdevumiem ir jārēķinās, jāsaprot, cik lielu summu mēnesī vari tiem atvēlēt, un jāparedz nauda to segšanai jau uz priekšu. Tiesa, šie tēriņi ir salīdzinoši elastīgi un taupīšanas aktivitātes šajā izdevumu kategorijā var ieviest, piemēram, izvēloties preces pirkt vairumā, nesmādējot lietas, ko tavā lietošanā var nodot draugi vai ģimenes locekļi, kā arī pārskatot pārvietošanās paradumus utt. Visbeidzot, visvieglāk ietaupīt ir uz vēlamajiem tēriņiem, nemaz neļaujot tiem notikt – tas būtu kino vai kafejnīcas apmeklējums, izklaides brauciens u. tml. Šīs izmaksas iespējams samazināt visvairāk, tomēr eksperte aicina saglabāt veselīgu līdzsvaru, lai dzīve turpinātu sagādāt prieku.
“Finanšu plānošanas procesā noteikti jāseko līdzi tam, lai saglabātos gandarījums un taupības pasākumi jeb ierobežojumi nekļūtu par nepanesamu slogu. Ja visu laiku būs sajūta, ka neko nevar atļauties, ir daudz lielāks risks pazaudēt entuziasmu. Līdzīgi kā uztura speciālisti nereti iesaka “pareizas ēšanas” attiecību pret našķiem ievērot 80:20 proporcijās, arī naudas taupīšanas un plānošanas jomā šāda pieeja varētu būt gana noderīga. Piemēram, 90% vēlamo tēriņu saglabāt esošajā līmenī, bet pārējos 10% novirzīt kāda noteikta mērķa sasniegšanai,”
komentē Evija Kropa.
Atbildot uz jautājumu, kādos veidos iespējams ietaupīt, lai mēneša beigās naudas makā būtu vairāk, Swedbank Finanšu institūta eksperte iesaka spert piecus vienkāršus soļus.
Lai veikala apmeklējuma laikā neļautos impulsīviem un nelietderīgiem pirkumiem, nav labāka līdzekļa par veikala neapmeklēšanu.
“Vislabākais veids, kā atturēties no impulsīviem pirkumiem, ir neļaut tiem notikt. Tas ir pierādījies praksē – jo retāk iesi uz veikalu, jo mazāk naudas iztērēsi. Vērtīgi ir arī pārskatīt savus e-pasta un SMS pierakstus, atsakoties no regulārās mārketinga informācijas par kārtējo potenciāli izdevīgo pirkumu. Tas patiesi noderēs, lai nekristu kārdinājumā ne vien algas, bet arī jebkurā citā mēneša dienā. Ja nekas cits neatliek un veikals jāapmeklē, noderīgs sabiedrotais būs vecais, labais iepirkumu saraksts. Ideāli, ja līdzīgs saraksts ir sastādīts, arī domājot par plānotajām ēdienreizēm, – tas palīdzēs gan nopirkt pareizos produktus, gan arī plānot maltītēm nepieciešamo naudas apjomu un veikt nepieciešamās izmaiņas,”
padomos dalās Evija Kropa.
Svētīgi maciņam ir identificēt un atteikties no pavisam nevajadzīgiem tēriņiem un nevajadzīgu preču iegādes akciju un atlaižu laikā – pašam nemanot, šajā izdevumu kategorijā var salasīties paprāva summiņa.
Ja plāno veikt lielāku pirkumu, bet līdz galam neesi pārliecināts, vai tomēr konkrētā lieta tev ir nepieciešama, nogaidi un kādu laiku padzīvo ar domu, ka šī prece ir tavā rīcībā. Nereti ar šo “izsapņošanas fāzi” ir gana, lai saprastu, ka vēlme lietu nopirkt ir bijusi mirkļa sajūta. Tāpat svarīgi ir zināt savas prioritātes, lai tēriņu brīdī spētu pieņemt pareizo lēmumu. Ja, piemēram, tu gribi aizbraukt ceļojumā, nākamreiz, kad gribēsies nopirkt jaunas sporta kurpes, būs viegli pieņemt lēmumu to nedarīt, jo tas palīdzēs sakrāt ceļojumam. Vēl vari apdomāt un izrēķināt, cik stundas vai pat dienas būs jāstrādā, lai kāroto lietu nopirktu. Vai tas galu galā ir tā vērts? Un, protams, nepadodies mūsdienu dzīvesstila kultivētajiem uzskatiem par lietām un statusu, kas jāiegūst – māja, suns, vakariņas restorānos, ceļojumi, ekskluzīvi pulciņi bērniem utt. Spēja distancēties prasa diezgan lielu pašpārliecību un prasmi izvērtēt, kas tev pašam patiesi ir svarīgs un vērtīgs, neskatoties uz to, ko par to domā citi.
“Rezumējot primārais uzdevums, lai ietaupītu, varētu būt tikt galā ar tekošajiem tēriņiem, tomēr pie tā vien apstāties nebūtu prātīgi. Ne mazāk svarīgi ir likt stabilus pamatus arī ilgākam laika periodam, domājot par finansiālo labklājību nākotnē – tas ietver dažādus mērķa uzkrājumus (piemēram, krājkontā, bērnu nākotnei u. c.), iemaksu veikšanu privātajā pensiju fondā, dzīvības apdrošināšanu, depozītu uzkrājumus utt. Izvirzītajiem mērķiem jābūt samērīgiem. Ja tie nav reālistiski attiecībā pret taviem ienākumiem vai arī prasa ļoti ilgu laiku, lai tos sasniegtu, saglabāt entuziasmu būs patiess izaicinājums. Tādēļ parūpējies, lai finanšu plānošana ietvertu arī nelielus mērķus, kas ļaus nosvinēt mazās uzvaras un saglabāt motivāciju arī kam laika ziņā ilgākam,”
uzsver Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Viņa iesaka eksperimentēt un nemest plinti krūmos, atrodot to sistēmu, kas tieši tev strādā vislabāk. Ilgtermiņā plānošanai ir vairāki ieguvumi – drošība un zemāks stresa līmenis ikdienā, lielāka kontrole pār notikumiem savā dzīvē, lielāka rīcības brīvība un mērķu īstenošana.
RUS: Краткое наставление в затягивании пояса, или Как научиться жить экономнее?
Papildu informācija:
Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa@swedbank.lv
Tel.: +371 67444610
https://blog.swedbank.lv/
