Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.
Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā.
Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī isniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu nodokļu mehānismu, piemēram, energoefektīvos īpašumus atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī pilnveidot procedūras, padarot vienkāršāku lēmumu pieņemšanu jautājumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu.
“Zaļās” kreditēšanas jomā komercbankas šogad izstrādās vadlīnijas “zaļo” kredītu izsniegšanai, tai skaitā pašvaldību energoefektīvu īres namu finansēšanai. Tāpat finanšu nozare plāno paplašināt “zaļo” produktu klāstu, izglītot uzņēmumus par ilgtspējīgo iniciatīvu un projektu finansēšanas siespējām, kā arī plāno vienkāršot aizdevuma piešķiršanas nosacījumus šīm iniciatīvām. Bankas ir gatavas īpaši atbalstīt īres namu būvniecību, sagatavojot speciālu piedāvājumu pašvaldībām energoefektīvu īres namu finansēšanai, kā arī ražotņu un iekārtu atjaunošanai, atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanai, lauksaimniecības dzīvnieku labturības uzlabošanas projektu īstenošanai, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas projektu īstenošanai un citu ilgtspējīgu projektu finansēšanai.
Būtisks kreditēšanas potenciāls ir arī privātās-publiskās partnerības projektu finansēšanā – šobrīd projektu ir maz. Nepieciešamas palielināt būvniecības kompāniju un projektu īstenotāju jaudu. Latvijā, diemžēl, ir neliels skaits lielu un spēcīgu būvniecības uzņēmumu vai projektu attīstītāju, kuriem ir pieredze, spējas, kapitāls un reputācija, lai īstenotu lielus projektus. Kopumā bankas ir ieinteresētas finansēt visas nozares, veicinot ražošanas un pakalpojumu attīstību ar augstu pievienoto vērtību.
“Esam definējuši prioritāros virzienus un apzinājuši pieejamo finanšu apjomu aktīvākai kreditēšanai 3,3 miljardu eiro apmērā 2023. gadā, taču jāuzsver, ka straujāks kreditēšanas pieaugums negulstas tikai uz banku pleciem vien. Tas pamatā ir un būs atkarīgs no uzņēmējdarbības vides konkrētajā valstī, no ēnu ekonomikas līmeņa, uzņēmēju tiesiskās paļāvības un citiem faktoriem, kas veicina biznesa aktivitāti un pieprasījumu pēc aizdevumiem. Tāpēc ir jāturpina darbs pie ēnu ekonomikas un birokrātiskā sloga uzņēmumiem mazināšanas, pie konkurētspējīga nodokļu režīma izstrādes un tiesiskās vides uzlabošanas. Šajos jautājumos vienmēr būsim sadarbības partneri, jo šo aktivitāšu mērķis ir veicināt uzņēmumu pārliecību, izaugsmes ambīcijas un attiecīgi – pieprasījumu pēc finansējuma, kā arī vairot ikviena iedzīvotāja uzticēšanos valstij,” norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.
Pērn Latvijas komercbankas (FNA biedri) bija izsniegušas aizdevumus 14,6 miljardu eiro apmērā, kas par 1 miljardu eiro pārsniedz 2021. gada kreditēšanas apjomu. 58% no šī kredītportfeļa saņēma uzņēmumi, 40% – privātpersonas (aptuveni trešdaļa no privātpersonām izsniegtajiem aizdevumiem paredzēti mājokļa vai zemes iegādei, kā arī mājokļa remontam). Kreditēšanas apjoms aizvadītajos gados ir bijis visai mainīgs ar pieaugošu tendenci tieši pēdējo divu gadu laikā – pērn banku kredītportfelis pieauga par 8% (dati par FNA biedriem), 2021. gadā palielinājās par 12%. 2020. gadā saruka par 1%, bet 2019. gadā praktiski nemainījās. Banku nozares peļņa aizvadīto gadu laikā bijusi ar “plusa” zīmi, taču jāatceras, ka 2009., 2010. un 2011. gadi bankām nesa zaudējumus teju 1,9 miljardu eiro apmērā. Šis apjoms ir līdzvērtīgs peļņai, ko banku nozare guva turpmāko sešu gadu laikā – no 2012. līdz pat 2017. gadam (ieskaitot). Vidējā nozares peļņa aizvadīto 23 gadu laikā ir 125 miljoni eiro gadā, kas nodrošina vidējo kapitāla atdeves rādītāju (ROE) 5,7% apmērā gadā.
Papildu informācija:
Sabīne Spurķe
E-pasts: sabine.spurke@financelatvia.eu
+371 20604166
Komunikācijas vadītāja
Finanšu nozares asociācija
