Šī gada pirmajos trijos mēnešos no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem
izkrāpti līdzekļi kopumā 2,8 miljonu eiro apmērā, savukārt, neskatoties uz pieaugošo krāpnieku aktivitāti, novērsto krāpšanas gadījumu apmērs sasniedz 2,1 miljonu eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati. Zīmīgi, ka investīciju krāpšanas gadījumu skaits un izkrāptās summas pārsniedz telefonkrāpnieku aktivitāti. Attiecīgi investīciju krāpniecības veidā no cilvēkiem izdevies izkrāpt gandrīz 1,3 miljonus eiro, savukārt telefonkrāpniecības rezultātā zaudēts nedaudz virs viena miljona eiro.
Kā norāda Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits, iedzīvotājiem ir jābūt modriem visu laiku:
“Šodien jūs var mēģināt apkrāpt kāds investīciju jomas krāpnieks, kas piedāvā izdevīgi un bez riska iegādāties kriptovalūtu, kamēr nākamajā nedēļā varat saņemt aizdomīgu zvanu no telefonkrāpniekiem, kas uzdodas par bankas, valsts policijas vai kādas citas iestādes darbiniekiem. Tāpat, šobrīd krāpnieki aktīvi sūta SMS un e-pastus un uzdodas, piemēram, par Valsts ieņēmuma dienesta darbiniekiem, jo zina, ka šobrīd cilvēki vēlas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tādejādi var steigā izpaust sensitīvus datus par sevi un pieeju banku kontiem. Tāpēc vienmēr jāpārliecinās, kam un kādos nolūkos dalāties ar datiem, kam un kādos nolūkos pārskaitāt naudu. Iedzīvotājiem jābūt tikpat vērīgiem, cik krāpniekiem.”
Investīciju krāpšanas gadījumu skaita pieaugums novērots tieši martā, kad tika īstenots 261 krāpniecības gadījums un izkrāptā summa pārsniedza 368 000 eiro. Taču kopumā lielāko daļa investīcijas krāpnieku centienus ir izdevies novērst – attiecīgi novērsti 556 krāpšanas mēģinājumi par summu 427 000 eiro. Visbiežāk uz krāpnieku ēsmām uzķeras tieši jaunie investori, kas tikko sākuši vai tikai interesējas par brīvās naudas ieguldīšanas iespējām, kamēr pieredzējušie investori iekrīt retāk.
Anrijs Šmits stāsta:
“Lielākoties krāpnieki uzdodas par investīciju brokeriem vai bankas darbiniekiem un piedāvā veikt īpaši izdevīgus ieguldījumus akcijās, obligācijās, kriptovalūtā un citur. Ierasti viņi aicina instalēt programmatūru, lai veiktu ieguldījumus, kas faktiski kalpo kā informācijas ievākšanas ierīce, vai arī vienkārši liek pārskaitīt naudu uz krāpnieku kontiem, kur sola veikt ieguldījumus klientu vārdā un uzdevumā. Krāpnieki bieži rada tīmekļa vietnes, kurās upuris var sekot līdzi “augošajai peļņai”, jo maldinošie panākumi mudina investēt vēl un vēl. Vēl viens aspekts, kāpēc cilvēki bieži iekrīt krāpnieku lamatās, ir viņu izdarītais psiholoģiskais spiediens. Krāpnieki agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas. Tā kā lēmums par brīvo naudas līdzekļu investīcijām noteikti nav pielemjams dažās minūtēs, vienmēr, lai arī kādu investīciju piedāvājumu saņemat, izpētiet un kārtīgi apdomājiet, ar kādu mērķi un kur naudu ieguldāt.”
Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Šī gada janvārī tas apturēja vairāk nekā 13 000 pieprasījumu uz kaitīgām saitēm. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu atrodams https://dnsmuris.lv/.
Savukārt plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.
Papildu informācija:
Sabīne Spurķe
E-pasts: sabine.spurke@financelatvia.eu
+371 20604166
Komunikācijas vadītāja
Finanšu nozares asociācija
