Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka septembrī ražošanas apjomi noturējās augustā sasniegtajā visu laiku augstākajā līmenī. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tika saražots par 6.7% (kalendāri izlīdzināti dati) vairāk. Turklāt apgrozījuma pieaugums, kurā redzam arī cenu kāpuma efektu, sasniedza 29.5%. Ražotāju cenas par 21% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni.

Būtiskāko devumu kopējā ražošanas apjomu kāpumā nodrošināja iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+33%), mēbeļu ražošana (+30%), ķīmisko vielu un produktu ražošana (+39%), kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (+29%). CSP ziņo, ka ievērojami audzis ir arī citu transportlīdzekļu produkcijas apjoms. Straujus pieauguma tempus uzrādīja arī dzērienu (+15%) un apģērbu ražošana (+14%). Apstrādes rūpniecības lielākie spēlētāji – pārtikas ražošana (+0.2%), kokapstrāde (+1.7%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (+3.7%) – turpināja audzēt ražošanas apjomus, tomēr ievērojami lēnākā tempā. Produkcijas apjoma kritums bija vērojams būvmateriālu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī metālu ražošanā.

Ņemot vērā, ka pandēmijas ietekmē pakalpojumi joprojām nav pieejami tādā apmērā kā iepriekš un liela daļa iedzīvotāju var atļauties un vēlas tērēt vairāk, tad pasaulē turpinās preču bums. Globālais pieprasījums ir tik liels, ka piedāvājums vēl aizvien netiek līdzi. Trūkst izejvielu, ražošanas komponenšu, aprīkojuma, darba roku, ražošanas un transportēšanas jaudu, un tā varētu vēl turpināt. Šie izaicinājumi tiek pamazām risināti, bet tas notiek lēni, ņemot vērā, cik ļoti sarežģītas un bieži vien garas ir globālās piegāžu ķēdes. Ātrāku progresu joprojām kavē arī dažādi ar pandēmiju saistīti apstākļi. Tādēļ dzīvojam situācijā, kad par to, kas trūkst, jāmaksā vairāk. Cenas ir ievērojami augstākas nekā pirms pandēmijas un dažos gadījumos pat turpina augt. Augušas gan kokmateriālu, gan metālu, gan arī enerģijas cenas. Labā ziņa, ka tās ir nedaudz atkāpušās no saviem rekordlielajiem augstumiem.

Pasaulē lielākā konteineru kuģu pārvadājumu kompānija Maersk lēš, ka saspīlējumi globālajās piegāžu ķēdēs, tai skaitā transportēšanā un loģistikā, varētu turpināties vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim. Gaidām, ka ap pavasari sāks kļūt vieglāk, tomēr rēķināmies, ka būtiski uzlabojumi prasīs laiku.

Apstrādes rūpniecība šobrīd ir otrā lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā. Tā veido vairāk nekā desmito daļu no Latvijas tautsaimniecības. Šī ir arī nozare, kura ļoti ātri atguvās no pirmā pandēmijas šoka, un kopš tā laika tai ir klājies diezgan labi. Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, tā ir palīdzējusi balstīt ekonomikas izaugsmi. Spītējot straujajam izmaksu kāpumam, nozares pelnītspēja jeb peļņa uz katru apgrozīto eiro otrajā ceturksnī tuvojās 10% un bija augstākā datu apkopošanas vēsturē (kopš 2010.gada). Tātad ražotāji vismaz gada pirmajā pusē spēja lielākoties pārnest izmaksas uz savas produkcijas pircējiem un būt ieguvēji šajā sarežģītajā situācijā.

Ja salīdzinām mūsu ražotāju sniegumu ar citām Eiropas Savienības valstīm, tad ražošanas apjomu kāpums Latvijā šī gada pirmajos astoņos mēnešos gan bijis lēnāks nekā blokā vidēji. Vislabāko sniegumu demonstrē Beļģija, Itālija, Lietuva, Slovākija un Polija. To, iespējams, var skaidrot ar nozares struktūras atšķirībām, laicīgi veiktām investīcijām vai arī veiksmi, kas palīdzējusi citām valstīm vēl labāk tikt galā ar izaicinājumiem un spēt reaģēt uz pieprasījuma kāpumu.

Latvijas ražotāju noskaņojums par nākotnes attīstību, kas tiek mērīts CSP un Eiropas Komisijas aptaujās, joprojām ir diezgan optimistisks. Tomēr pēdējo mēnešu lakā jaunus uzlabojumus vairs neredzam. Latvijā galvenais faktors, kas arvien vairāk ierobežo ražošanu, ir darbaspēka trūkums. Oktobrī turpat 30% uzņēmumiem bija grūtības atrast piemērotus darbiniekus. Nepietiekams pieprasījums, kas vēsturiski bijis galvenais biznesu ierobežojošais faktors, atkāpies uz otro vietu, un ir zemākā līmenī, nekā pierasts redzēt. Uz materiālu un aprīkojuma trūkumu norāda piektā daļa uzņēmumu, kas ir mazāk nekā, piemēram, pārējās Baltijas valstīs vai Vācijā. Lai gan šķēršļu netrūkst, gaidāms, ka apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi tuvākajos mēnešos vēl turpinās augt.

Agnese Buceniece,
Swedbank vecākā ekonomiste
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 6744 5875