Vidēji 9 skolēniem no 10 skolas laikā jau ir maksājumu karte. Galvenie iemesli, kāpēc karte tiek noformēta: skolēniem šis ir ērtāks norēķināšanās veids, savukārt vecāki vienmēr var ātri un vienkārši pārskaitīt savām atvasēm kabatas naudu, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā*.

Tikai 13% no Latvijā aptaujātajiem jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem atbildēja, ka skolas laikā viņiem nav bijusi maksājumu karte. Interesanti, ka Lietuvā maksājumu karte nav bijusi apmēram trešdaļai skolēnu, bet Igaunijā karti skolas laikā neizmantoja vien 5% aptaujāto.

Populārākie maksājumu kartes noformēšanas iemesli ir norēķināšanās ērtums bērniem, izmantojot karti, kā arī iespēja vecākiem jebkurā brīdī pārskaitīt atvasēm naudu, izmantojot mobilo lietotni. Interesanti, ka tikai Lietuvā ievērojama daļa jauniešu (40%) atzīmēja, ka skolas laikā izmantoja kartes kontu, lai uzkrātu naudu. Igaunijā kartes kontā naudu uzkrāja 25%, bet Latvijā – tikai 17% jauniešu.

Visdāsnākie ir vecāki Lietuvā – ik mēnesi pārskaita bērniem vidēji 65 eiro

“SEB bankas dati liecina, ka lielākā daļa vecāku visā Baltijā izvēlas pārskaitīt bērniem naudu vienu vai divas reizes mēnesī, ieskaitot uzreiz lielāku summu. Vecāki Latvijā ieskaita savām atvasēm vidēji 30 eiro mēnesī, Igaunijā – ap 40 eiro, bet visdāsnākie ir vecāki Lietuvā, kuri ieskaita bērnu kontos ap 65 eiro mēnesī. Šāda pieeja ļauj bērniem jau skolas vecumā sākt mācīties plānot savas finanses un veidot uzkrājumus. Pēc mūsu datiem redzam, ka bērni tiešām mēģina veidot uzkrājumus, jo summa, ko vidēji mēnesī viņi iztērē, ir mazāka, nekā vecāki viņiem pārskaita”,

komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Vislabāk ar finanšu plānošanu sokas jauniešiem Igaunijā

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem lielākā daļa jauniešu Baltijā cenšas plānot savus ikmēneša tēriņus. Tā Latvijā 27% aptaujāto atzīmē, ka viņi vienmēr seko līdzi saviem tēriņiem, bet 46% atzīst, ka viņi plāno tikai lielus izdevumus. Lietuvā situācija ir ļoti līdzīga: tur 26% jauniešu vienmēr seko līdzi izdevumiem, bet 47% – pievērš uzmanību vien lieliem tēriņiem. Vislabāk ar finanšu plānošanu sokas Igaunijas jauniešiem, kur vairāk nekā trešdaļa respondentu atzīmē, ka rūpīgi seko visiem tēriņiem, savukārt tikai lielus izdevumus plāno 42% jauniešu.

Vidēji ap 10% jauniešu visās valstīs atzīmē, ka viņi neseko līdzi tēriņiem, bet tas viņiem netraucē, jo naudas pietiekot. 1% atzīst, ka viņiem neizdodas plānot savas finanses, tāpēc bieži vien mēneša beigās viņi saskaras ar naudas trūkumu.