Pretēji politiķu publiski paustajiem uzstādījumiem, pašreizējā banku Solidaritātes iemaksas likumprojekta (turpmāk – Likumprojekts) redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām, neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados. Vietējās bankas Signet Bank un Industra Bank pauž bažas par šobrīd virzītā Likumprojekta graujošo ietekmi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, ko tas atstās uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju.
Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu “trepi”, atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam. Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus. Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām Signet Bank kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt Industra Bank kredītportfelis par 150%!
‘Straujā kredītportfeļu audzēšana mums rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā Likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku – veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu,” komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.
Mēs pozitīvi vērtējam Likumprojektā iekļautās atlaides bankām, kas nebremzē kreditēšanas apjomus Latvijas aizņēmējiem, taču neizprotam, kāpēc šīs atlaides tiks piemērotas tikai sākot no 2026. gada.
“Ja Likumprojekta mērķis ir veicināt bankas kreditēt vairāk, nav saprotams un loģiski pamatojams, kāpēc šis stimuls neattiecas uz 2025. gadu, ņemot vērā 2024. gadā Latvijas aizņēmējiem izsniegtā kredītportfeļa panākto pieaugumu. Būtisku Industra Bank kredītportfeļa proporciju – aptuveni 50% sastāda kredīti Latvijas uzņēmumiem reģionos, un mēs šo proporciju pakāpeniski palielinām. Ja atlaide neattieksies uz 2025. gadu, bankām nebūs motivācijas turpināt audzēt kreditēšanu, jo straujš kredītportfeļu pieaugums 2024. gadā radīs vēl lielāku nodokļa slogu,” komentē Raivis Kakānis, Industra Bank valdes priekšsēdētājs.
R.Kakānis turpina, ka
“Jāņem vērā, ka nelielajām bankām kredītportfeļu izaugsme pēdējos gados bija (un arī joprojām ir) saistīta ar lieliem papildu ieguldījumiem darbinieku skaita pieaugumā un ieguldījumiem IT sistēmu automatizēšanā. Šie papildu izdevumi pašreizējā Likumprojekta redakcijā netiek ņemti vērā (nodokļa bāzi samazina tikai procentu izdevumi), kas vēl vairāk pasliktina nodokļa atvieglojumu nepiemērošanas negatīvo ietekmi jau 2025. gadā. Nelielajām bankām izmaksu attiecība pret ieņēmumiem ir relatīvi daudz lielāka nekā lielajām bankām, jo pat pie neliela biznesa apjoma pastāv ievērojamas administratīvas izmaksas bankas darbības nodrošināšanai un šī attiecība normalizējas tikai sasniedzot nosacīti kritisko biznesa apjomu (ap 1 miljardu EUR aktīvu).”
Ņemot vērā ar 2023. gadu ieviesto UIN avansa maksājumu 20% apmērā no peļņas, kopējais jaunieviesto nodokļu slogs 2025. gadā var sasniegt līdz pat 50% no banku peļņas, savukārt Industra Bank gadījumā – pārsniegt nopelnīto, ja atlaides un nodokļa griesti netiek piemēroti jau sākot ar 2025. gadu. Šāds nodokļu slogs nelielajām bankām ir absolūti nesamērīgs.
“Mums ir būtiski nepieciešams kapitāls (liela daļa no jaunā kapitāla ir arī iepriekšējo gadu reinvestētā peļņa) konkurētspējas palielināšanai banku sektorā un tālākai kreditēšanas izaugsmei. Būtu kļūdaini ļoti nelielā valsts budžeta īstermiņa pozitīva fiskālā efekta dēļ upurēt banku sektora strukturālo attīstību un konkurences veicināšanu, kas viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz kopējiem kreditēšanas apjomiem Latvijā gan īstermiņā, gan vidējā termiņā,” uzsver R. Idelsons.
