Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada aprīlī patēriņa cenas bija par 15.1% augstākas nekā pērn. Lai gan inflācija, jeb cenu kāpuma temps, pēdējos mēnešos strauji sarūk, cenas – lielākajai daļai preču un pakalpojumu bija krietni virs pērnā gada līmeņiem. Salīdzinot ar martu, aprīlī cenas vidēji pieauga par 0.3%.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, auga par 0.4%, bet, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, cenas bija par 20.2% augstākas. Fiksētais 0.4% pieaugums ir krietni lēnāks nekā iepriekš – pēdējo divu gadu vidējais pieauguma temps bija 1.5%. Pārtikas cenas Latvijā jau ilgu laiku saglabā augšupejošu tendenci, kaut gan tādi cenas ietekmējošie faktori kā, piemēram, pasaules pārtikas izejvielu cenas, ražošanai nepieciešamo energoresursu cenas un transporta izmaksas ir ievērojami zem pagājušā gada pīķa. Vēl joprojām redzam, ka vien dažās pārtikas produktu grupās, piemēram, piena produktiem, kopš pērnā gada nogales pazib mīnusi. Pārējiem produktiem, ja arī bijuši fiksēti kritumi, tad, ļoti bieži tie atspoguļojuši vien tirgotāju ieviestās īslaicīgās akcijas.
Šobrīd vērotais 0.4% pieaugums var tikt interpretēts kā cerīgs signāls, ka cenu kāpums noplok. Mēs sagaidām, ka drīzumā pārtikas cenas nostabilizēsies. Atsevišķās preču grupās būs cenu sarukums, bet, visdrīzāk, pārtikas cenas plašu un visaptverošu kritumu nepiedzīvos, ja vien neredzēsim būtisku visas ekonomikas lejupslīdi. Ja pasaules izejvielu cenas rada lejupvērstu spiedienu uz pārtikas cenām, tad algu faktors darbojas pretējā virzienā. Pārtikas ražotājiem algas ir svarīga izmaksu komponente. Strauji aug vidējās algas, un vēl straujāk – minimālā alga, kas rada augšupvērstu spiedienu uz pārtikas cenām.
Vasaras otrajā pusē un rudenī kā vienmēr gaidāms sezonāls dārzeņu un augļu cenu kritums, bet krituma apmērs būs atkarīgs no tā, cik laba šogad būs raža. Maija sākumā piedzīvotās salnas varēja radīt lielus kaitējumus Latvijas kultūrām. Sliktas ražas gadījumā būs mazāka Latvijas augļu un dārzeņu izvēle, bet cenas – augstākas nekā ierasts.
Straujākais cenu samazinājums aprīlī, salīdzinot ar martu, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Šai kategorijai mēneša laikā cenas samazinājās par 1.2%. Visvairāk izcēlās cietais kurināmais ar 6.3% kritumu. Bet elektroenerģijai un siltumenerģijai cenas samazinājās par 3.3% un 1.3%. Rēķinu apmaksa vairs nav tik sāpīga iedzīvotāju maciņiem, kā arī nākotnes ziņas par gaidāmajiem siltumenerģijas tarifiem ir kopumā iepriecinošas. Prognozējam, ka ziemā par apkuri un elektrību maksāsim mazāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, bet cenas saglabāsies augstākas, salīdzinot ar pirmskara periodu. Arī vērts piebilst, ka nenoteiktība ir augsta. Šobrīd Eiropas biržā dabasgāzes cenas ir zemākās kopš 2021. gada vasaras, un arī nākotnes darījumi tirgū liecina par daudz zemākām gāzes cenām nākamajā ziemā, nekā redzējām pērn. Ja ziema būs negaidīti auksta, bet konkurence par dabasgāzi pasaules tirgū, īpaši – no pērn “snaudošās” Ķīnas puses, būs daudz sīvāka nekā šobrīd prognozēts, tad tas atspoguļosies augošās cenās.
Cīņa ar inflāciju Eiropas līmenī turpinās. 4. maijā Eiropas Centrālā banka (ECB) kārtējo reizi paaugstināja procentu likmes – šoreiz par 25 bāzes punktiem, kas ir mazāk nekā iepriekšējās reizēs. Kāpinot procentu likmes ECB cenšas apturēt strauju cenu kāpumu un inflācijas iesakņošanos. Pēc Swedbank prognozēm ECB turpinās celt procentu likmes vēl jūnijā un jūlijā. Inflācijai atkāpjoties un ekonomikai kļūstot vārgākai, likmju kritums gaidāms 2024. gadā.
Latvijā inflācijas izmaiņas gada laikā būs iespaidīgas. Jau gada beigās mēs varētu redzēt inflāciju tuvu 3%. Bet vidēji 2023. gadā inflācija būs ap 9.5%.
Laimdota Komare
Swedbank ekonomiste
laimdota.komare@swedbank.lv
Tel.: +371 67 444 213
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic
