Pagājušā gada pavasara ražošanas apjomu kritums glaimo šī gada salīdzinājumam, taču apstrādes rūpniecības gadījumā runa nav tikai par sliktu fonu.  Maijā gada griezumā reģistrēts produkcijas apjomu pieaugums par 11%, taču arī salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi statistika neapbēdina – izaugsme 3.2% apmērā. Kamēr vairumā nozaru dati no pēc-ierobežojumu blaknēm ir izkāpuši vien ar vienu kāju, apstrādes rūpniecība – izlēkusi ar abām. Mēneša griezumā novērojams neliels samazinājums 2.4% apmērā, taču tas nepārsteidz, ņemot vērā, ka salīdzinām ar aprīlī reģistrēto visu laiku izlaides apjomu rekordu.

Lielākā daļa apstrādes rūpniecības apakš-nozaru uzrādīja labāku rezultātu kā pagājušajā gadā. Visiespaidīgāko devumu kopējā kāpumā nodrošināja kokapstrāde, kur gada griezumā reģistrēts pieaugums 11.1% apmērā. Nākamās apstrādes rūpniecības vilcējas bija automobiļu un piekabju ražošana (+70.4%), kā arī mēbeļu ražošana (+47.3%). Apstrādes rūpniecības apakš nozares, kas sniedza negatīvu devumu maijā saražotajos apjomos bija pārtikas produktu un metālu ražošana, kas gada griezumā samazinājās par attiecīgi 2.3%  un 21.5%, kā arī iekārtu un ierīču remonts (-14.5%).  

Apstrādes rūpniecības izaugsme ir pateicoties gan vietējam, gan eksporta tirgu  pieprasījumam, taču straujākais kāpums apstrādes produkcijas apgrozījumā bijis tieši eksportā. Pagājušajā mēnesī apstrādes rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū pieaudzis par 16.7%, bet eksporta tirgū par 30.7%. Lieliskais rezultāts eksportā nav pārsteigums – arī mūsu galvenajā tirdzniecības partnerī Eirozonā apstrādes rūpniecība jūtas lieliski.

PMI rūpniecības noskaņojuma indekss Eirozonai jūnijā ceturto mēnesi pēc kārtas uzrādīja rekord-augstu līmeni. Ar to roku rokā iet ražošanas cenas – Eirozonā reģistrēts visstraujākais pieauguma temps indeksa vēsturē. Latvijā pēdējos pieejamajos datos par maiju ražotāju cenas pieaugušas par 8.3%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Par galveno iemeslu ražošanas cenu pieaugumā lielākoties kalpo spēcīgais pieprasījums un nepietiekamais piedāvājums. Pēc straujā atvēršanās viļņa ar laiku normalizēsies daļa no piegādes ķēžu problēmām – piemēram, ostu noslodze kā arī konteineru trūkums. Pēdējos mēnešos arī novērots, ka uzņēmumi, uztraucoties par piegāžu sarežģījumiem un mēģinot nodrošināties nākotnes pieprasījumam, kāpināja savus izejmateriālu un komponenšu uzkrājumus, tādējādi radot vēl lielāku spiedienu uz piegāžu ķēdēm. Noliktavām piepildoties, šī tendence mazināsies, kas arī normalizēs pieprasījumu un mazinās spiedienu uz cenām.    

Augošais optimisms eksporta tirgos turpina balstīt arī Latvijas ražotāju noskaņojumu, kas jūnijā piedzīvoja kāpumu. Stabilais pieprasījums un uzlabojumi epidemioloģiskajā situācijā arī turpmāk veicinās pieaugumu saražotajos apjomos apstrādes rūpniecībā.

 Laura Orleāne
Swedbank ekonomiste
Tālr: +371 67 444 213
laura.orleane@swedbank.lv