Laikā, kad augošais vīrusa gadījumu skaits Latvijā liek bažīgāk skatīties uz vairāku pakalpojumu nozaru sniegumu, apstrādes rūpniecībai vasara ir noslēgusies spēcīgi. Turklāt skats uz rudeni pagaidām ir diezgan optimistisks. CSP dati rāda, ka augustā ražošanas apjomi pieauga par 7.9% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Savukārt nozares apgrozījums augustā ir kāpis par 27%. Apgrozījums aug ievērojami straujāk augsto cenu dēļ. Ražotāju cenas par 18.5% pārsniedz iepriekšējā gada līmeni.

Visstraujākais izlaides kāpums augustā bija vērojams automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā – par vairāk nekā 40%. CSP ziņo, ka strauji augusi arī farmaceitisko produktu ražošana. Mēbeļu un apģērbu ražotāji savu izlaidi kāpināja par aptuveni 26%. Kopējo sniegumu ievērojami atbalstīja arī koksnes produktu ražošanas pieaugums par nepilniem 7%. Pārtikas rūpniecība un gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas kopā ar kokapstrādi veido apstrādes rūpniecības lielāko nozaru top 3, arī nedaudz pārsniedza pērnā gada rezultātu. Tomēr ne visas apakšnozares spēja audzēt apjomus. Būtiskākais kritums tika reģistrēts metālu ražošanā un papīra un tā izstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.

Lai gan pieprasījums pēc pakalpojumiem daudzviet pasaulē pamazāk sāk atgriezties, pieprasījums pēc precēm joprojām ir ļoti liels. Ražotāji iespēju robežās ir atjaunojuši ražošanas jaudu noslodzi, lai reaģētu uz pieprasījuma bumu. Tomēr pieprasījums joprojām skrien pa priekšu piedāvājumam daudzās preču grupās. Visā pasaulē vērojams dažādu izejvielu un ražošanas komponenšu trūkums. Piemēram, akūta pusvadītāju trūkuma dēļ daudzi globālie auto ražotāji ir paziņojuši par ražošanas samazināšanu vai rūpnīcu slēgšanu uz laiku. Sarežģījumi un kavēšanās ir arī transportēšanā. Ekonomikas izaugsme mazina bezdarbu, kā rezultātā ražotājiem kļūst grūtāk atrast darba rokas. Šis apstākļu kopums dzen uz augšu cenas. Agri vai vēlu redzēsim, ka preču pieprasījums atslābs augsto cenu priekšā un/vai ražošanas puses investīcijas atspoguļosies lielākās ražošanas jaudās. Tomēr arvien skaidrāks kļūst tas, ka tas nenotiks ātri. Šim klāt vēl nāk nesenais energoresursu cenu lēciens, kas smagāk skar tieši nozares, kuru ražošanā ir nepieciešams liels enerģijas patēriņš.

Latvijas ražotāju noskaņojums par nākotnes attīstību, kas tiek mērīts CSP un Eiropas Komisijas aptaujās, joprojām ir diezgan optimistisks. Tas liek domāt, ka arī turpmāk varam sagaidīt ražošanas apjomu kāpumu. Tomēr optimisms rudens sākumā ir mazinājies no vasarā redzētajiem desmitgades augstumiem. Gaidāms, ka lielais izaicinājumu saraksts, ar ko ražotājiem jāsaskaras, nedaudz piebremzēs nozares pieauguma tempu. Par materiālu un/ vai iekārtu trūkumu ziņo aptuveni 18% Latvijas ražotāju – tas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējos piecos gados. Tomēr lielākais izaicinājums ir darbaspēka pieejamība, ko min aptuveni 23% apstrādes rūpniecības uzņēmumu. Tomēr jāsaka, ka pie mums situācija nav tik saspīlēta kā citur. Piemēram, Vācijā ar materiālu trūkumu saskaras aptuveni 70% ražotāju, bet ar darbaspēka nepietiekamību – vairāk nekā ceturtā daļa.

Agnese Buceniece,
Swedbank vecākā ekonomiste
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 6744 5875