Vairāk nekā 40% strādājošo vecumā līdz 55 gadiem pārliecināti, ka pensijas gados naudas viņiem pietiks, liecina SEB Pensijas gatavības indeksa dati*. Iedzīvotāji uzskata, ka nodrošināt cienīgas vecumdienas viņiem palīdzēs pensiju pirmais un otrais līmeni, esošais nekustamais īpašums, privātie uzkrājumi, kā arī alga, jo ievērojama daļa plāno turpināt strādāt, arī sasniedzot pensijas vecumu.

Lielāka pārliecība par to, ka vecumdienās naudas pietiks, ir gados jauniem respondentiem, kā arī tiem, kuri pelna virs 1500 eiro mēnesī.

“Bieži vien gados jaunāki iedzīvotāji uzskata, ka par pensiju domāt viņiem vēl ir pāragri un papildu uzkrājumus pensijai neveido. Taču dzīves ilgums turpina pieaugt, kas nozīmē, ka pensijā nāksies pavadīt vairāk gadu. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, piektā daļa strādājošo uzskata, ka pensijas vecumā par galveno ienākumu avotu kļūs tieši privātie uzkrājumi. Tomēr gandrīz trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka uzkrājumu veidošanu vēl nav sākuši, bet tie, kuri krāj, novirza pensijai vidēji ap 30 eiro mēnesī. Un šeit svarīgi atcerēties, ka, sākot veidot uzkrājumus, pensijai iespējami ātrāk, ilgtermiņā var iekrāt nozīmīgu kapitālu pat ar nelielām iemaksām. Galvenais – tās veikt regulāri. Pērn to iedzīvotāju skaits, kuri uzkrājumā noteiktu summu novirza regulāri, pieauga no 22% līdz 27%. Un tas priecē,’’

– stāsta SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa.

“Turklāt pēdējos gados, attīstoties Latvijas pensiju pārvaldnieku piedāvājumam un tirgū ienākot jauniem, pasaules tendencēm atbilstošiem risinājumiem, vērojamas pozitīvas pārmaiņas arī krāšanas paradumos. “Ja līdz šim vidējais krājēja vecums pensiju 3. līmenī SEB bija 46 gadi, tad kopš februāra, kad ieviesām indeksu plānu arī pensiju 3. līmenī, redzam, ka vidējais uzkrājuma veidotāja vecums sarūk. SEB-Indeksu plānā tas šobrīd ir 37 gadi. Šī tendence vērtējama pozitīvi – jo ātrāk tiek sākti uzkrājumi, jo labāku rezultātu iespējams panākt,”

– turpina SEB pensiju fonda vadītāja.

Divas trešdaļas iedzīvotāju nezina sava pensiju kapitāla ieguldījumu stratēģiju

SEB Pensijas gatavības indeksa dati liecina, ka 68% iedzīvotāju nezina, kādā ieguldījumu plānā šobrīd atrodas viņu pensiju 2. līmeņa kapitāls. Tas nozīmē, ka viņi nezina, kādu stratēģiju ir izvēlējušies, un vai tā ir atbilstoša viņu vecumam.

‘’Rūpes par savu nākotnes pensiju sākas ar pareizā pensiju 2. līmeņa plāna izvēli – to svarīgi paveikt tiklīdz sāktas darba gaitas. Ja, uzsākot darba gaitas, jaunietis pats neizvēlas sev piemērotāko pensiju 2. līmeņa plānu, valsts automātiski pievieno viņu kādam no konservatīvajiem pensiju plāniem, kas ir mazāk riskanta un vienlaikus arī mazāk ienesīga stratēģija – ne īsti piemērota gados jauniem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem. Jo tālāk līdz pensijai, jo riskantākus ieguldījumu plānus ir vērts izvelēties, lai palielinātu ienesīgumu ilgtermiņā”,

– skaidro SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Izvēloties gan ieguldījumu stratēģiju, gan pensiju kapitāla pārvaldnieku, svarīgi ir izvērtēt tā sniegumu ilgtermiņā un īpaši krīzes gados. Vairāk par to, kas šobrīd ir aktuāls pensiju kapitāla pārvaldīšanas jomā, var uzzināt SEB bankas rīkotajā tiešsaistes diskusijas ierakstā: “Kas šosezon mode pensijās?” — https://www.facebook.com/SEB.Latvia/videos/813540409549755

*SEB Pensijas gatavības indeksa aptauja veikta 2020. gada decembrī. Aptaujā piedalījās 531 ekonomiski aktīvs iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 55 gadiem.