AS Expobank valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš
Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka banku kapitāls turpina pieaugt un sasniedz lielāko vērtību kopš 2018. gada. Tajā pašā laikā banku skaits Latvijā pēdējos gados ir samazinājies. Šobrīd Latvijā darbojas 13 bankas, tomēr nākotnē to skaits samazināsies, jo daļa banku apvienosies vai reorganizēsies. Tas ir likumsakarīgi, jo iekšējais tirgus ir mazs un pārdalīts. Līdzīga tendence ir Eiropas Savienībā kopumā, kur banku skaits ir samazinājies pēc 2008. gada finanšu krīzes[1]. Savukārt, pēc 2018. gada banku skaits sarucis no 6088 līdz 6008.
Aizvadītajos 30 gados banku sektors Latvijā ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – finanšu iestādes aizvien vairāk sāk iesaistīties sabiedrības izglītošanā, pakalpojumi kļūst vieglāk pieejami un bankas aizvien vairāk pārceļas uz e-vidi. Šobrīd virkni pakalpojumu iespējams saņemt, nedodoties uz banku. Nākotnē šī tendence tikai pastiprināsies. Ar laiku mainīsies arī izpratne par banku kā par institūciju, transformējoties no taustāmām telpām uz virtuālo pasauli, kurā visus pakalpojumus saņemsim digitālā izskatā, turklāt ar tikpat augstu drošības līmeni. Ir bankas, kuras šodien maina savus nosaukumus, lai tajos nebūtu vārds “banka”, jo nereti jaunākās paaudzes klientus šis vārds biedē un liek tiem domāt, ka tas ir pilnīgs old school (vecmodīgi), sarežģīts un nesaprotams.
Viens no aspektiem, kas sekmē pārmaiņas, ir klienti. Pirmkārt, klienti gadu no gada kļūst zinošāki un izglītotāki finanšu pratības jautājumos, pieaug arī digitālās prasmes. Ja runājam par kreditēšanu, tad ir atšķirība, cik pieredzējis ir uzņēmējs – klients. Bankām ir nepārtraukti jāmācās – uzņēmēju paaudzes mainās un mums jāspēj runāt vienā valodā ar katru paaudzi. Uzņēmējiem, kuri darbojušies 90. gados, ir savādāka domāšanas veids un risku izpratne, ja salīdzinām ar tiem, kuri darbojas šobrīd. Ja bankas ilgstoši bija radušas strādāt ar ražojošiem uzņēmumiem, tad tagad aizvien vairāk jāsaskaras ar situācijām, kad klients sniedz pakalpojumus e-vidē. Tas maina arī viņa izpratni un nepieciešamību pēc banku pakalpojumiem. Jaunā uzņēmēju paaudze vienlaikus ir gan izaicinājums, gan iespēja.
Bankas mainīsies – transformēsies gan to forma, gan saturs. Ja šobrīd ir bankas, kas specializējas uz vienu konkrētu pakalpojumu veidu, tad, raugoties nākotnē, varam prognozēt, ka katras bankas piedāvāto pakalpojumu klāsts paplašināsies. Bankās, līdzīgi kā lielveikalos, varēs saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus – veikt maksājumus, noguldīt līdzekļus, saņemt aizdevumu jeb brokeru pakalpojumus. Turklāt bankas helpdesk darbinieks (mākslīgais intelektu cilvēka vizuālā veidolā) atbildēs uz klientu jautājumiem video režīmā pēc sekundes un koordinēs brīžos, kad būsiet apmaldījies. Lai nodrošinātu plašāku pakalpojumu klāstu un zemākas izmaksas, bankas apvienosies vai piesaistīs veiksmīgākus FinTech uzņēmumus kā ārpakalpojumus, veidojot kopuzņēmumus (joint venture). Bankas, lielākoties, neradīs jaunus pakalpojumus, bet apvienos jau esošos pakalpojumus un infrastruktūru. Šobrīd banku lielākais izaicinājums ir to esošais sistēmu mantojums, kas ir salīdzinoši grūtāk savienojams ar mūsdienīgām tehnoloģijām. |Bankām ir dati – klientu bāze, bet FinTech ir tehnoloģijas, bet nav klientu. Ir jābūt divām komponentēm, lai notiktu reakcija – ar vienu nekas nesanāks.
Jāņem vērā, ka šobrīd bankām vienlaikus jāstrādā gan ar klientu paaudzi, kuri paļaujas uz savu banku filiālēm, lai pārvaldītu savas finanses un vēlas atnākt uz banku un klātienē tikties ar savu konsultantu, gan ar klientiem, kuri raduši visu paveikt attālināti – savā viedtālrunī. Tomēr nākotnē pakalpojumu klāsta paplašināšanā neizbēgama būs turpmāka digitalizācija. Tās rezultātā bankas arvien lielāku kapitāla daļu veltīs lietotāju pieredzes un tiešsaistes drošības uzlabojumu finansēšanai.
Digitalizācijas ietekmē aizvien vairāk banku pakalpojumi būs pieejami attālināti. Šai tendencei pieaugot, nākotnē mēs nonāksim situācijā, kad nepastāvēs banka kā fiziska institūcija. Infrastruktūra, kas bija ierasta vairākus gadsimtus, izzudīs. Uzskatu, ka nākotnes bankas darbosies virtuālajā vidē. Attīstoties blokķēdes tehnoloģijām, pasaule aiziesim līdz decentralizētām finansēm, kas nozīmē, ka banku kā starpnieku vietā, sāksim izmantot automatizāciju (tehnoloģijas). Tas izraisīs pilnīgi jaunu finanšu tirgu, produktu un pakalpojumu veidu parādīšanos. Uz to virzāmies jau šobrīd. Lielai daļai zeta paaudzes pārstāvju jau šobrīd banka asociējas ar lietotni viedtālrunī. Tā ir paaudze, kas pilnībā uzaugusi digitālajā pasaulē un izmanto viedtālruni vai planšetdatoru, lai pārvaldītu gandrīz ikvienu savas dzīves aspektu. Tas ietekmē arī viņu lojalitāti zīmoliem – patērētāji aizvien vieglāk maina pakalpojumu sniedzējus vai vienlaikus izmantojot vairāku uzņēmumu piedāvājumu, piemēram, kreditējas vienā bankā, bet atver termiņnoguldījumu – citā.
Ja šobrīd daļai sabiedrības virtuālas bankas izklausās kā zinātniskā fantastiska, jāatceras, ka ikviens finanšu nozares jaunums kādreiz tika uztverts kā kaut kas neiespējams. Daudzi atceras laiku, kad Latvijā parādījās pirmie bankomāti un maksājumu kartes. Pasaulē pirmais bankomāts parādījās 20. gadsimta 60. gadu beigās, un, raugoties šodienas acīm, saprotam, ka tie patiesībā bija pirmie FinTech risinājumi Latvijā. Ja sākotnēji uz tiem raudzījāmies skeptiski, neuzticējāmies un uzskatījām par riskiem drošībai, tad šobrīd tā ir ikdiena.
Papildu informācijai:
Anna Stabņikova
AS Expobank sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja
26189214, anna.stabnikova@expobank.eu
[1] https://www.ebf.eu/wp-content/uploads/2020/01/EBF-Facts-and-Figures-2019-Banking-in-Europe.pdf
