Privātmāju būvniecības aktivitāte Latvijā pērn ir pieaugusi, neskatoties uz būvniecības izmaksu kāpumu un atsevišķu materiālu piegādes sarežģījumiem, liecina Swedbank dati par hipotekāro aizņēmumu dinamiku. 43% no bankas finansētājiem privātmāju projektiem 2022. gadā bija jaunu mājokļu būvniecība (37% – 2021. gadā). Vairāk nekā puse no jaunajām privātmājām tapušas Pierīgā, un biežāk tiek būvētas kompaktākas un energoefektīvākas mājas. Vidējā aizņēmuma summa privātmājas būvniecībai pērn sasniegusi 155 000 eiro, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā.

“Pēdējie divi gadi privātmāju būvniecībā bija gana aktīvi, – neskatoties uz pandēmijas radītajiem sarežģījumiem atsevišķu materiālu pieejamībā un Krievijas uzsāktā kara izraisīto cenu kāpumu, mājokļu būvniecības aktivitāte pat pieauga. Runājot par tendencēm, klienti aizvien vairāk izvēlas koka karkasa ēkas, to popularitāte ir pietuvojusies mūra māju būvniecības apjomam, kas agrāk bija stabilās līderpozīcijās. Būvniecības izmaksas pērn kopumā pieauga par 22%, un vidējās būvniecības izmaksas sastāda no 1400 līdz 1600 eiro pret iekštelpu platību,”

norāda Gatis Pūcītis, Swedbank Nekustamā īpašuma vērtēšanas daļas Latvijā vadītājs.

Ceļ mazākas mājas

Swedbank  izsniegto hipotekāro aizdevumu statistika privātmāju segmentā liecina, ka mājokļu vidējā platība ir samazinājusies par 10%–15%, sasniedzot vidēji 154 kvadrātmetrus. Cita tendence – privātmāju īpašnieki izvēlas energoefektīvākus risinājumus, apzinoties, ka augstāki sākotnējie ieguldījumi būvniecībā atmaksāsies vēlākajos gados, mājas ekspluatācijas laikā. Vidējā aizņēmuma summa ēku būvei ar visaugstāko – A klases – energoefektivitātes līmeni pērn bija 172 tūkstoši eiro, bet zemākas energoefektivitātes klases mājokļiem – 132 tūkstoši eiro. Iegādājoties gatavu māju, vidējās aizņēmuma summas ir zemākas – attiecīgi 165 tūkstoši eiro A klases mājām un 113 tūkstoši eiro zemākas klases mājām. Tas skaidrojams ar strauju energoefektivitātes risinājumu attīstību. Proti, šobrīd pieprasītie jauninājumi (piemēram, saules paneļi) agrāk nebija pieejami un tāpēc nav ietverti mājokļa cenā.

Populārākais rajons privātmāju būvei aizvien vēl ir Pierīga, kur realizēti 58% no viesiem privātmāju projektiem. Visbiežāk mājas būvētas Mārupē, Babītē un Carnikavā. Tikmēr katrs piektais būvniecības projekts realizēts reģionos. No tiem vairāk projektu realizēti Vidzemē (18%), kam seko Zemgale (11%). Privātmājas visbiežāk būvē t.s. 30-gadnieki (lielākoties tie ir 31–40 gadus veci cilvēki).

Ko ņemt vērā pirms mājas būvniecības?

Runājot par būtiskākajiem jautājumiem, kurus vajadzētu pārdomāt pirms būvniecības uzsākšanas, Gatis Pūcītis akcentē divus:

zemes gabala izpēti un mūsdienīgus risinājumus energoefektivitātē. “Domājot par mājas būvniecību, vēl pirms ķerties pie mājokļa arhitektūras un iekštelpu plānojuma, vispirms būtu uzmanīgi jāpiepazīstas ar zemes gabalu, uz kura atradīsies māja. Ja tuvumā nav elektrības pieslēguma, ir problēmas ar piekļūšanu, ir komplicēta ģeoloģiskā situācija, var gadīties, ka atklājas sākotnēji neplānoti tēriņi, kas krietni palielinās būvniecības budžetu. Kā otrs svarīgs moments ir jāizceļ viss, kas saistās ar energoefektivitāti – sākot no siltināšanas un apkures veida, līdz ventilācijai un saules paneļiem. Šie ieguldījumi palielinās būvprojekta tāmi, taču tie atmaksāsies vēlākajos gados, mājokļa ekspluatācijas laikā.”

Sarunu ar ekspertu Gati Pūcīti var noklausīties arī Swedbank podkāsta “Mājokļu sarunas” epizodē “Ar ko šogad jārēķinās, būvējot māju”.

Papildu informācija:
Jānis Krops,
Swedbank mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381;
janis.krops@swedbank.lv

Saistītās ziņas

test wysiwyg
02.05.2024.

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Dokumenti

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk