Image

Šogad būtiski palielinājies pieprasījums pēc aizdevuma mājokļa iegādei vai būvniecībai, – no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms palielinājies par 28,4% (salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni). Dati par Swedbank izsniegtajiem aizdevumiem liecina, ka divkārt pieaudzis aizdevumu apjoms dzīvokļu iegādei no jauna uzbūvētās ēkās. Paralēli lielam darījumu skaitam dzīvokļu segmentā Rīgā un Pierīgā, vērojams intereses kāpums par privātmāju būvniecību ārpus Rīgas.

No jauna izsniegto hipotekāro kredītu summa šī gada otrajā ceturksnī sasniedza 294 miljonus eiro, kas ir lielākais pēdējā laikā izsniegto mājokļa kredītu apjoms. 2021. gada pirmajā ceturksnī mājokļu aizdevumu summa bija 229 miljoni eiro, bet pagājušā gada otrajā ceturksnī – tikai 134 miljoni eiro.

“Pieaugumu hipotekārās kreditēšanas jomā galvenokārt virza dabisks pieprasījums pēc jauniem mājokļiem gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentos. Šo pozitīvo pieprasījuma dinamiku uztur mājsaimniecību ienākumu līmenis un pieaugušais uzkrājumu apjoms, kā arī dažādas valsts atbalsta programmas. Īpaši jāuzsver tas, ka divas reizes pieaudzis mūsu izsniegto aizdevumu skaits dzīvokļu iegādei no jauna būvētās ēkās – šobrīd katrs piektais dzīvoklis, kura iegādei tiek piešķirts Swedbank aizdevums, atrodas tā saucamajos jaunajos projektos. Priecē tas, ka nekustamā īpašuma nozare piedzīvo kāpumu arī Latvijas reģionos – mūsu izsniegto aizdevumu apjoms ārpus Rīgas un Pierīgas ir pieaudzis par 40%,”

norāda Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

Pieaug dzīvokļu platība

Vērtējot pieprasījuma dinamiku dzīvokļu segmentā tā saucamajos jaunajos projektos, šogad ir palielinājusies biežāk izraudzīto dzīvokļu platība. Pieprasītākais dzīvoklis ir 56 līdz 75 kvadrātmetrus plašs, mazāk pieprasīti bijuši lielāki dzīvokļi (līdz 100 kv.m. un lielāki), kā arī kompaktāki dzīvokļi, kuru platība nepārsniedz 55 kvadrātmetrus.

Vidējā aizdevuma summa gada laikā ir pieaugusi par 7,6% un šobrīd sasniedz 98 tūkstošus eiro. Vidējais aizdevuma termiņš ir 25 gadi. Savukārt novērtējot aizņēmēju “profilu”, īpaši izceļas IT nozarē nodarbinātie (26% no visiem aizņēmējiem), kam seko finanšu nozarē (17%) un transporta/sakaru nozarē (13%) nodarbinātie. Vairāk nekā trešdaļa no visiem aizņēmējiem ir vecumā no 31 līdz 35 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 2000 eiro (aizņēmēja mājsaimniecības ienākumi). 

Lielākais pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem ir Rīgā (72%), kam seko Pierīgas teritorija (24%) un pārējā Latvija, liecina dati par Swedbank izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem šā gada astoņos mēnešos.

Savukārt otrreizējajā tirgū vispieprasītākie šobrīd ir 2 un 3 istabu dzīvokļi platībā no 36-75  kvadrātmetriem, kuru vidējā aizdevuma summa ir 55 tūkstoši eiro. Šos mājokļus visbiežāk iegādājas jaunās ģimenes, kuru vidējie ienākumi ir 1500-2000 eiro mēnesī.

Liela interese par privātmāju būvniecību, tostarp reģionos

Vienlaikus, būtiski ir pieaudzis arī pieprasījums pēc aizdevumiem privātmāju būvei dažādos Latvijas reģionos – 42% no visiem hipotekārajiem aizdevumiem, kas izsniegti privātmāju celtniecībai, ir paredzēti privātmāju būvei ārpus Rīgas un Pierīgas. Salīdzinot ar 2020. gadu, mājokļu aizdevumu segmentā Latvijas reģionos izsniegtais finansējums ir pieaudzis par 40%.

Vidējā aizdevuma summa privātmāju celtniecībai ir sasniegusi 128 tūkstošus eiro. Runājot par jaunbūvējamo namu veidiem, pamazām pieaug koka karkasa ēku proporcija, bet samazinās mūra ēku skaits. Līdz ar pieprasījuma kāpumu, gada laikā par aptuveni 10% ir augušas arī celtniecības  izmaksas, taču lielākie izaicinājumi šobrīd ir materiālu deficīts, piegāžu kavēšanās, kā arī darba spēka trūkums, kas paildzina būvniecības procesu un attiecīgi arī sadārdzina kopējo darbu tāmi. Šogad ievērojami pieaudzis arī izsniegtā finansējuma apjoms jau gatavu māju iegādei Latvijas reģionos – gandrīz puse no privātmāju darījumiem notiek ārpus Rīgas un Pierīgas.

“Lai arī šis gads rāda ļoti strauju pieprasījuma kāpumu pēc mājokļu iegādes, par tā saucamā “burbuļa” tuvošanos runāt būtu pāragri. Tikai šogad kopējais banku kredītportfelis ir pārstājis dilt un uzsāk ļoti mērenu pieaugumu, kas ir pat lēnāks par IKP pieaugumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju labklājība ir augusi straujāk par viņu saistībām. Tāpat arī īpašumu cenu kāpums pēdējos gados ir bijis ļoti sabalansēts un pat zemāks par iedzīvotāju ienākumu kāpumu. Redzam, ka iedzīvotāji izdara mājokļa iegādi pārdomāti un vajadzības virzīti,”

atzīmē Normunds Dūcis.

RUSРастет спрос на займы на новое жилье

 

Papildu informācija:
Jānis Krops
Swedbank mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381
janis.krops@swedbank.lv

 

Saistītās ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Pages - 0

Skatīt vairāk