Lai arī Covid-19 krīze nav atstājusi būtisku ietekmi uz optimistu īpatsvaru Baltijas valstīs, kopējais noskaņojums ir kļuvis krietni piezemētāks, sarūkot piesardzīgu optimistu un palielinoties pesimistu īpatsvaram, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja*.

Apgrozījuma pieaugumu prognozē piesardzīgi

Vairāk kā puse (62%) aptaujāto Latvijas uzņēmumu prognozē, ka apgrozījums 2021. gadā saglabāsies nemainīgs vai arī pieaugs līdz 15%, savukārt 31% savās prognozēs ir pesimistiskāki un sagaida apgrozījuma kritumu par vismaz 15%. Lai arī no visām Baltijas valstīm Lietuvā 2020. gadā bija mazākais ekonomikas kritums, visstraujāk uzņēmēju pesimisms ir pieaudzis Lietuvā – 35% aptaujāto uzņēmumu sagaida apgrozījuma kritumu, ko var skaidrot ar stingrākiem ierobežojumiem vīrusa izplatības mazināšanai. Vienlaikus Lietuvā ir zemākais piesardzīgo optimistu īpatsvars – 55%. Savukārt Igaunijā augstākais –  66% prognozē nemainīgu vai nelielu apgrozījuma pieaugumu.

No faktoriem,  kas tuvākā gada laikā visvairāk varētu ietekmēt uzņēmuma apgrozījumu, Latvijas uzņēmēji kā būtiskāko uzsver augsto nodokļu slogu, kam seko Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, kā arī administratīvais slogs. Savukārt gan Lietuvā, gan Igaunijā uzņēmumi kā lielāko izaicinājumu norāda Covid-19, kam seko nodokļu slogs un sarežģījumi atrast jaunus eksporta tirgus.

Darbinieku skaitu plāno saglabāt nemainīgu

Lai arī teju ceturtdaļa Lietuvas un piektdaļa Igaunijas un Latvijas uzņēmēju bija spiesti pērn darbinieku skaitu optimizēt, kas redzams arī bezdarba datos, tomēr vairākumā uzņēmumu darbinieku skaits ir saglabājies nemainīgs – to norāda 73% Latvijas, 74% Igaunijas un 67% aptaujāto Lietuvas uzņēmumu. Teju tikpat daudzi norāda, ka arī šogad neplāno samazināt darbinieku skaitu, savukārt cerības uz pandēmijas uzveikšanu liek prognozēt nepieciešamību atjaunot vai palielināt darbinieku skaitu. Līdz ar to uzņēmumu skaits, kas plāno pieņemt jaunus darbiniekus, pārsniedz tos, kuri plāno darbinieku skaitu samazināt. Optimistiskākie ir Lietuvas (21%), kam seko Igaunijas un Latvijas uzņēmēji, kur attiecīgi 17% un 13% plāno palielināt darbinieku skaitu. Tomēr absolūtais vairākums gan būtiskas izmaiņas darbinieku kolektīvā neplāno.

Vairāk attīstīsies iekšējā tirgū

Kā liecina aptaujas dati, 77% Latvijas uzņēmumu tuvākā gada laikā prioritāte būs attīstība iekšējā tirgū, savukārt jaunus tirgus apgūt plāno 11% uzņēmumu. 12% Latvijas uzņēmumu plāno attīstīties jau esošajos eksporta tirgos. Arī pārējās Baltijas valstīs mazie un vidējie uzņēmumi prioritāri fokusēsies uz vietējo tirgu, savukārt jaunu tirgu apguvi visaktīvāk plāno Lietuvas uzņēmēji (17%), kam seko 12% Igaunijas uzņēmumu. Piesardzīgā attieksme pret eksporta tirgiem ir neizmantots izaugsmes potenciāls mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kas norāda arī uz nepieciešamību pēc lielāka valsts atbalsta iedrošināt spert šādu soli. Arī plašāka kooperācija varētu uzlabot uzņēmumu jaudu jaunu tirgu apgūšanā.

Nenoteiktība ietekmē investīciju un inovāciju plānus

Valdošā piesardzība, perspektīvu un, iespējams, neatbilstošu atbalsta pasākumu trūkums vai pārliecība par savu uzņēmējdarbību norāda uz ambīciju trūkumu mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Salīdzinoši liela daļa (53%) Latvijas uzņēmumu tuvākā gada laikā neplāno pievērsties inovācijām, kamēr 31% plāno pievērsties savu produktu un pakalpojumu uzlabošanai. 13% Latvijas uzņēmumu plāno vairāk investēt darbinieku attīstībā, kā arī ražošanas un administratīvo procesu uzlabošanā, savukārt 7% uzņēmumu apsver arī biznesa modeļa maiņu. Arī 36% Igaunijas un 41% Lietuvas uzņēmumu tuvākā gada laikā neplāno ieviest būtiskas inovācijas, bet vairāk pievērsties esošās darbības uzlabošanai. Augstā nenoteiktība ietekmē arī investīciju plānus, jo vairākums Baltijas uzņēmēju nogaida vai šogad nemaz neplāno veikt investīcijas.

Lai cik savādi nebūtu, neskatoties uz pārliecinošo e-komercijas attīstības pieaugumu, kā liecina aptaujas dati, digitalizācijas nozīme mazo un vidējo uzņēmumu vidū ir mazinājusies – 44% Latvijas uzņēmumu norāda, ka digitālā vide viņiem nav būtiska. Tas varētu būt saistīts ar augsto nenoteiktību, prioritāšu maiņu un neskaidro ieguvumu no digitalizācijas. Tikai 12% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzsver digitalizācijas nozīmi un tuvākā gada laikā plāno ieviest e-komercijas risinājumus vai automatizēt administratīvos procesus. Joprojām vismaz puse mazo un vidējo uzņēmumu Baltijā neizmanto e-kanālus. Savukārt tie, kuri izmanto, joprojām lielāko daļu savu preču vai pakalpojumu nodrošina tradicionālajos kanālos.

Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists