Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka Latvijas ekonomika pērn palielinājās par 2%. Šo vēsturiskā salīdzinājumā ne pārāk iespaidīgo kāpumu palīdzēja nodrošināt ekonomikas atsperšanās pēc pandēmijas ierobežojumu mīkstināšanas gada sākumā. To visspilgtāk varēja manīt pakalpojumu nozarēs, kas pērn auga par 4.2%. Savukārt nākamajos trīs ceturkšņos ekonomikas aktivitāte sāka buksēt. Par iemeslu tam bija strauji augošās cenas, augstā nenoteiktība un nepieciešamība pārkārtot piegāžu ķēdes – to visu pastiprināja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie izaicinājumi būtiskāk skāra ražojošās nozares, kuru pievienotā vērtība 2022. gadā saruka par 1.1%. Ņemot vērā apstākļus, 2% ekonomikas izaugsme pērn ir vērtējama kā ļoti laba.

Dzīves dārdzību savos maciņos sajuta ikviens. Pērn inflācija pārsniedza 17% un no izdevumu pieauguma izvairīties bija neiespējami. Šādā situācijā pārsteidz tas, ka mājsaimniecību izdevumi ir auguši ievērojami straujāk par cenām. Tātad esam pirkuši vairāk preču un pakalpojumu. Mājsaimniecību izdevumi salīdzināmajās cenās, t.i. jau koriģēti ar inflāciju, pērn palielinājās par iespaidīgiem 8%. Tēriņu pieaugumu veicināja pandēmijas atkāpšanās. Cilvēki, piemēram, vairāk baudīja atpūtu un kultūru, biežāk apmeklēja restorānus, vairāk ceļoja un apmetās viesnīcās. Tāpēc nav pārsteigums, ka straujāko izaugsmi pērn uzrādīja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (+57.5%), kā arī mākslas, izklaides un atpūtas joma (+26.6%). Daudzi iedzīvotāji atsāka strādāt klātienē un nedaudz vairāk izmantoja transporta pakalpojumus. Turpināja augt arī preču patēriņš. Mazumtirdzniecības pievienotā vērtība palielinājās par 4.3%. Ja salīdzinām ceturksni pret ceturksni, tad straujākā izaugsme pērn apbrīnojamā kārtā tika reģistrēta ceturtajā ceturksnī (+3.9%). Ņemot vērā apkures sezonas rēķinus, gada nogalē drīzāk gaidījām kritumu. Iespējams, tas atspoguļo augošo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, kur turīgākā sabiedrības daļa ar savu pieprasījumu spēj kompensēt mazāk turīgās sabiedrības daļas jostas savilkšanu. Patēriņa noturība vismaz daļēji var būt skaidrojama arī ar dažādu apkures sezonas laikā ieviesto atbalsta pasākumu ietekmi, pabalstu pieaugumu, kā arī nodarbinātības un algu kāpumu.

Būtisku devumu kopējā ekonomikas izaugsmē sniedza arī eksports, kura apjoms pieauga par 9.1%. Preču eksports palielinājās par 5.6%, ko sekmēja joprojām labs pieprasījums pēc Latvijas ražojumiem un lauksaimniecības produktiem. Apstrādes rūpniecības produkcijas pievienotā vērtība uzrādīja 2.7% kāpumu. Tai pat laikā grūtāk klājās preču re-eksportētājiem, it īpaši tiem, kas bija saistīti ar Krievijas un Baltkrievijas tirgu. To labi raksturo kritums vairumtirdzniecībā par 18.7%. Gada nogalē kopējais preču eksports savārga. Ārējais pieprasījums, pasliktinoties ekonomikas situācijai mūsu tirdzniecības partnervalstīs, ir savārdzis. Pakalpojumu eksports auga sparīgāk nekā preču eksports. Pakalpojumu eksporta izaugsmi (+20%) veicināja tūrisma atgūšanās. Labu sniegumu demonstrēja arī, piemēram, datoru un informācijas pakalpojumu un citu saimniecisko pakalpojumu eksports. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (+14%), profesionālie, zinātniskie, tehniskie pakalpojumi (+13.1%) un administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumi (+25.7%) bija starp straujāk augošajām ekonomikas nozarēm aizvadītajā gadā. Lai gan eksports auga, importējām vairāk. Importa pieaugums par 11.6% ekonomikas izaugsmi ierobežoja.

Investīciju apjoms pērn auga vien par nieka 0.7%. Nenoteiktība, cenu kāpums, bažas par ģeopolitisko situāciju un uz gada beigām arī procentu likmju kāpums ierobežoja investīciju aktivitāti. Tomēr vairāk tika investēts mašīnās un iekārtās, kā arī intelektuālā īpašuma produktos. Tikmēr būtiski saruka investīcijas dažādās ēkās un būvēs. Strauja būvniecības izmaksu kāpuma, būvmateriālu trūkuma un piegāžu kavēšanās ietekmē tika pārskatīti esošie un nereti arī atlikti plānotie būvniecības projekti. Arī lēna jaunā ES finansējuma ienākšana, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēja nozari. Būvniecības produkcijas pievienotā vērtība saruka par 11.3%.

Vērtējumu par to, vai Latvijas ekonomikā šobrīd ir vai nav recesija, ietekmē pat neliela datu precizēšana. CSP iekšzemes kopprodukta (IKP) datus regulāri pārskata, tiklīdz tiek apkopota detalizētāka informācija par IKP komponentēm. Saskaņā ar jaunākajiem datiem IKP ceturksnis pret ceturksni samazinājās par 0.3% pērnā gada otrajā ceturksnī un vēl par 1% trešajā ceturksnī. Savukārt ceturtajā ceturksnī IKP bija tāds pats kā trešajā ceturksnī. Šī brīža dati liecina par to, ka Latvijas ekonomika ir ieslīdējusi recesijā pērnā gada vasaras beigās, rudenī. Tomēr recesija ir ļoti sekla un jūtama vien daļā nozaru. To nevar saukt par plaša mēroga krīzi, un tādu arī tuvākajā laikā neprognozējam. Stagnācija ir piemērotāks apzīmējums. Nav gaidāms būtisks bezdarba pieaugums.

Ekonomikas aktivitāte gada pirmajā pusē būs teju nemainīga vai nedaudz samazināsies. Gaidāms, ka atslābs iedzīvotāju patēriņš un mazināsies eksports. Gada otrajā pusē prognozējam nelielu ekonomikas motora iegriešanos, ko veicinās lēna pieprasījuma atgūšanās gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. To vajadzētu sekmēt arī aktīvākai ES investīciju projektu īstenošanai. Gadā kopumā IKP izaugsme būs tuvu 0%, drīzāk ar nebūtisku mīnusu.

Agnese Buceniece
Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā v.i.
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 28796654
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic