Latvijas ekonomika 2. ceturksnī pārsniegusi pirms-krīzes līmeni pateicoties tam, ka vīrusa atkāpšanās ļāvusi mazināt ierobežojumus. Statistikas pārvaldes publicētie dati liecina, ka šī gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kāpis par 4.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 11.1% attiecībā pret dziļāko krīzes punktu – pagājušā gada 2. ceturksni (neizlīdzināti dati). Ātrais novērtējums pirms mēneša jau pozitīvi pārsteidza, taču pēdējā mēneša laikā ienākušie dati bildi zīmē vēl gaišākās krāsās. Taču, domājot par gada nogali, lielam optimismam pagaidām pamata nav.

Pieaugums otrajā ceturksnī pret pērnā gada attiecīgo periodu bijis visās nozarēs, izņemot lauksaimniecību, kur šis gads laikapstākļu dēļ nebūs bijis tik veiksmīgs kā iepriekšējais. Straujākie pieauguma tempi, kā gaidīts, reģistrēti tajās nozarēs, kas pagājušā ceturkšņa laikā varēja pēc ilgāka pārtraukuma atsākt darboties. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozare (+42.5%), kur izmitināšanā pieauguma temps mērāms pat trīsciparu skaitļos, bet ēdināšanā – kāpums par turpat trešo daļu. Divciparu pieauguma tempi vērojami vēl virknē nozaru, kurās pirms gada redzējām būtisku aktivitātes sarukumu, piemēram, tirdzniecībā, transportā, kā arī mākslā, izklaidē un atpūtā. Tomēr gan izmitināšanā un ēdināšanā, gan transportā, gan mākslas un izklaides nozarē līdz pirms-krīzes līmeņiem vēl tāls ceļš ejams.

Jāizceļ arī veselības aprūpes nozare, kur reģistrēts 39.0% kāpums. Skaidrojums līdzīgs kā pirmajā ceturksnī – lielā mērā “pie vainas” strauji palielinātais darbinieku atalgojums. Arī valsts tēriņi kopumā ir būtiski auguši – gan algu kāpuma, gan ar vakcināciju saistīto izdevumu dēļ.

Joprojām spēcīgi uz priekšu 2. ceturksnī gāja apstrādes rūpniecība, kas augusi par 15.2% pret pērnā gada attiecīgo periodu. Tas, kopā ar atkopšanās sākšanos pakalpojumu eksportā, arī skaidro kāpumu kopējos eksporta rādītājos (par 16.0%). Lai gan preču pusē 2019. gada līmeņi jau sen kā pārsniegti, pakalpojumu eksportā līdz pirms-krīzes rezultātiem neaizsniegsimies vēl ilgi.

Vasaras laikā ekonomika turpināja veseļoties – strauji audzis patēriņš, cienījamus rezultātus visdrīzāk joprojām uzrādīja eksports. Tālāku aktivitātes atjaunošanos rudens mēnešos tūrismā, gaisa transportā kā arī citās tieša-kontakta pakalpojumu nozarēs apdraud delta varianta izplatība un ļoti zemā vakcinācijas aptvere Latvijā. Tas visdrīzāk diemžēl nozīmēs vismaz atsevišķu ierobežojumu atjaunošanu rudenī un ziemā. Jāsaka gan, ka ekonomikas dalībnieki arvien labāk prot pielāgoties dzīvei ierobežojumu ēnā, līdz ar to Swedbank prognozē ekonomikas sabremzēšanos, bet ne kritumu, gada beigās. IKP izaugsme šogad prognozēta 4% apmērā.

Līva Zorgenfreija
Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
liva.zorgenfreija@swedbank.lv
Tel.: +371 67 445 844
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic