Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) nosūtījusi vēstuli koalīciju veidojošiem politiskajiem spēkiem ar aicinājumu noteikt vienu atbildīgo iestādi, kas visaptveroši risinās klimata un enerģētikas jautājumus, ja nepieciešams izveidojot atsevišķu ministriju.
Klimatneitrālas ekonomikas attīstības jautājumu raita virzība un ieviešana ir vitāli svarīga tuvāko gadu laikā. Pārdomāta, koordinēta, datu analīzē balstītu lēmumu pieņemšana un īstenošana šajā jomā neapšaubāmi veicinās ekonomikas attīstību un mūsu valsts starptautisko konkurētspēju. Minētā īstenošanai ir ļoti svarīga gan horizontālā sadarbība, gan valsts varas pastāvīgs atbalsts, kā arī atbilstoša centralizācija un proaktīva, atbildīga lēmumu pieņemšana. Ja par šīs politikas īstenošanu turpinās atbildēt visi, patiesībā atbildīgs nebūs neviens, un 2030. gadam noteiktos mērķus Latvija nesasniegs.
FICIL un FNA uzsver, ka šobrīd tik kritiski svarīgajā enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā ir nepieciešama datos balstīta politikas īstenošana. Valsts un pašvaldību iestāžu rīcībā ir milzīgs datu apjoms, kas netiek efektīvi izmantots analīzei, tostarp izmantojot automatizētos rīkus un veidojot savstarpējās savienojamības starp dažādām valsts datu bāzēm. Aktuālu un kvalitatīvu datu pieejamība un analīze, lai uzlabotu likumdošanas un izpildvaras kvalitāti un attiecīgi Latvijas konkurētspēju. Tas ir īpašu svarīgi attiecībā uz klimata mērķu sasniegšanu, lai izvērtētu esošo situāciju, novērtētu progresu un īstenotās politikas efektivitāti, kā arī pārliecinātos, ka noteiktie mērķi ir sasniegti.
FICIL un FNA vēlas uzsvērt arī nepieciešamību izveidot atbildīgo iestādi par visaptverošas digitalizācijas politikas attīstību un īstenošanu valstī. Digitalizācijai ir jābūt valsts līmeņa prioritātei. To var panākt, apkopojot un jēgpilni īstenojot labāko citu valstu un privātā sektora digitalizācijas praksi, nodrošinot kopēju politiku un centralizētu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar attīstības saskaņošanu un optimālāku resursu atkārtoto izmantošanu valsts institūciju starpā. Digitālās transformācijas ministri vai atbildīgās iestādes pēdējos gados ir izveidotas vairākās valstīs – sākot ar Norvēģiju, kur digitalizācijas līmenis ir augsts, kā arī Ukrainā, kur digitālā transformācija ir salīdzinoši sākuma stadijā.
Valsts ekonomikas attīstību un uzņēmējdarbības vidi Latvijā ietekmē vairāki faktori, t.sk. kvalificēta darba spēka nepieejamības problēma, neatbilstošas prasmes, neproporcionāls nodokļu slogs un ēnu ekonomikas īpatsvars, tomēr šobrīd vairākos kritiski svarīgos jautājumos ir novērojama viena un tā pati problēma – sadrumstalots publiskais sektors, kur pārklājas funkcijas un ir nepietiekama atbildība par rezultātu sasniegšanu. Veidojot nākamo valdību un izvērtējot darba kārtības būtiskākos jautājumus, ir jāpievērš uzmanība arī valsts pārvaldes sistēmai kopumā un atbildības sadalījumam tajā.
