Laba griba, ambīcijas un cieša sadarbība starp publisko un privāto sektoru ļauj ikvienam sasniegt gan finanšu, gan ilgtspējas mērķus, ko spilgti apliecina Latvijas piemērs, – tā 27. aprīlī Rīgā, atklājot Finanšu nozares asociācijas (FNA) starptautisko finanšu ekspertu konferenci From grey to green: Latvia’s success story, norādīja Eiropas Banku federācijas padomnieks politikas veidošanas jautājumos Sebastjēns de Brūvers (Sébastien de Brouwer). Konference pulcēja finanšu nozares spilgtākos viedokļu līderus un profesionāļus, kuri dalījās pieredzē un labākajā praksē par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju piemērošanas nozīmi ilgtspējas mērķu sasniegšanā.
Aizvadītie gadi finanšu un banku sektoram, tāpat kā jebkurai citai tautsaimniecības nozarei, ir bijuši izaicinājumiem bagāti. Ģeopolitiskās svārstības un Krievijas īstenotais karš Ukrainā aktualizējis virkni nozīmīgu jautājumu – sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu un privātpersonu pārbaudes, finanšu pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem no Ukrainas u. c., akcentējot nepieciešamību stingrāk uzraudzīt klientu piesaistīto un darījumos izmantoto līdzekļu izcelsmi un ieviest ilgtspējīgas pārvaldības pamatprincipus. Konferencē ar prezentācijām, uzrunām un diskusijām par šiem tematiem piedalījās vairāk nekā 20 ekspertu no dažādām finanšu nozares jomām. Viņu vidū – ekonomikas noziegumu novēršanas speciālists ar pieredzi pārraudzībā, izlūkošanā, stratēģijā, analīzē un kriptoriskos Hovards Rostrons, žurnālists un grāmatu Butler to the World un Moneyland autors Olivers Bullofs, Eiropas Revīzijas palātas loceklis, IV palātas dekāns Mihails Kozlovs un daudzi citi nozares profesionāļi no Baltijas un citām valstīm.
“Pirms vairākiem gadiem piedzīvojām lielu izaicinājumu banku sektorā, par mata tiesu izvairoties no iekļūšanas Finanšu darījumu darba grupas (FATF) “pelēkajā sarakstā”. Cieši sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram, mums izdevās pilnībā mainīt tā brīža starptautisko novērtējumu. Šobrīd citas valstis ņem piemēru no Latvijas, kā strādāt ar klientiem un nodrošināt caurspīdīgumu finanšu sistēmās. Tomēr ir jāiet vēl tālāk, mēs nedrīkstam apstāties, un es gribētu iedrošināt banku sektoru būt proaktīviem sadarbībā ar visiem iesaistītajiem partneriem, lai kopā sasniegtu izvirzītos mērķus,” konferences atklāšanas uzrunā norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Kā konferences gaitā vairākkārt atzina eksperti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un ilgtspējas mērķiem ir daudz līdzību, un spēcīga politika vienā jomā var ievērojami tuvināt mērķu sasniegšanu otrā. Eiropas Banku federācijas padomnieks politikas veidošanas jautājumos Sebastjēns de Brūvers norādīja, ka Latvija ir paveikusi milzīgu darbu, lai no pelēkās zonas nokļūtu zaļajā.
“Šobrīd Latvijā ir vieni no augstākajiem standartiem Eiropā naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. Tas nenozīmē, ka viss ir sasniegts un būtu jāapstājas. Sistēma turpina pilnveidoties un attīstīties, un visiem ilgtspējas aspektiem, kas jau šobrīd ir ļoti svarīgi, būs vēl lielāka nozīme nākotnē, lai uzturētu finanšu sektora labo reputāciju un investoriem pievilcīgu vidi. Šādi panākumi motivē un iedrošina turpināt labās prakses, un Latvijas gadījums skaidri parāda, ka laba griba, ambīcijas un sadarbība var palīdzēt sasniegt lielus mērķus,” pauda Sebastjēns de Brūvers.
Tāpat konferencē tika apspriesta saikne starp izvirzīto ilgtspējas mērķu sasniegšanu un nepieciešamību stingri kontrolēt finanšu izcelsmi, piemērot sankcijas, kā arī labas pārvaldības nozīmi pēc sankciju stāšanās spēkā. Konferences dalībnieki uzsvēra, ka starptautisko finanšu sankciju apiešanas novēršana ir būtisks instruments ilgtspējas mērķu sasniegšanai, īpaši pārvaldības dimensijā. Tāpat izskanēja secinājums, ka visos tiesībaizsardzības iestāžu līmeņos, tostarp policijai, Finanšu izlūkošanas dienestam, prokuratūrām un tiesām, ir nepieciešams pastāvīgs valsts atbalsts, lai nodrošinātu resursu piešķiršanu un neatkarības garantijas, kas ļautu pienācīgi iesaistīties publiskajā un privātajā partnerībā, informācijas apmaiņā un finanšu noziegumu apkarošanā.
Liela daļa uzmanības konferencē tika pievērsta ilgtspējas mērķu sociālajai dimensijai un tam, kā banku sektors var mazināt cilvēku tirdzniecības riskus migrācijas krīzes apstākļos. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas saistību izpilde nedrīkst novest pie bēgļu finansiālas atstumtības, uzsvēra Eiropas Banku iestādes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas eksperte Amandīne Šerrere (Amandine Scherrer).
“Eiropas Savienības sistēma ir pietiekami elastīga, lai pārvarētu problēmas, kas saistītas ar klientu uzticamības pārbaudi bēgļu gadījumā, un tādām situācijām, kad kredītiestādei vai finanšu iestādei jāatsakās no biznesa attiecībām ar patvēruma meklētāju no trešās valsts ar augstāku risku naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas dēļ, vajadzētu būt salīdzinoši maz,” pauda Amandīne Šerrere.
Īpaša vieta konferences saturā bija atvēlēta arī Latvijas stāstam, kas parāda Latvijas nozīmīgo veikumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā. 2018. gada jūlijā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu ekspertu komiteja (Moneyval) izteica Latvijai rekomendācijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī sniedza novērtējumu attiecībā uz FATF 40 rekomendāciju ieviešanu. Reaģējot uz ziņojumā norādītajiem riskiem, 2020. gadā Latvijai izdevās izvairīties no iekļaušanas FATF “pelēkajā” jeb to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti būtiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Latvijas paveikto naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā min kā labo piemēru pasaules mērogā.
“Kopš 2018. gada Latvija ieviesusi virkni jaunu risinājumu, kurus starptautiskā sabiedrība skata kā labo piemēru. Publiskās un privātās partnerības ietvaros ne tikai savlaicīgi identificējam aktuālās tipoloģijas stratēģiskā līmenī, bet arī sadarbojamies operatīvo darbību līmenī, lai liegtu cilvēktirgotājiem, korumpantiem, narkotiku tirgoņiem un citiem noziedzniekiem piekļuvi finanšu resursiem. Tāpat viena no panākumu atslēgām ir juridiski korekti pamatots, vispārpieejams patieso labuma guvēju reģistrs, kas sniedzis lielas priekšrocības efektīvā pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju piemērošanā un guvis atzinību starptautiskos novērtējumos. Paveiktā rezultātā no negatīva ziņojuma saņēmēja esam kļuvuši par vienu no viedokļa līderiem, jaunu un efektīvu rīku virzītāju, kas ir spējuši mācīties no savas pieredzes un iedvesmo citas valstis ar jaunu redzējumu gan publiskās un privātās partnerības, gan datu apmaiņas jautājumos,” uzsvēra konferences organizatoru – Finanšu nozares asociācijas – valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
