Neskatoties uz ievērojamo inflāciju, patēriņa preču cenu pieaugumu un pandēmijas mestajiem izaicinājumiem, aizvadītais gads ceturtdaļai jeb 25% mājsaimniecību Latvijā veicinājis finanšu situācijas uzlabošanos, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījuma[1] dati. Vienlaikus daļai iedzīvotāju rocība šogad nav mainījusies (38%), bet katrai trešajai mājsaimniecībai jeb 36% tā ir pasliktinājusies.

Salīdzinot ar mājsaimniecību finanšu situācijas izvērtējumu tieši pirms gada, 2021.gadā novērojamas vairākas pozitīvas tendences –  samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri gada finanses vērtē ar izteikti negatīvu ietekmi, un teju divreiz vairāk ir tādu ģimeņu, kas šo gadu aizvadījušas ar pozitīvu bilanci. Tiesa, vērtējums joprojām ir otrs zemākais kopš 2013. gada – finanšu jomā ar lielāko negatīvo ietekmi uz savu budžetu iedzīvotāji vērtēja pirmo pandēmijas zīmē aizvadīto 2020. gadu.

Nenoliedzami iedzīvotāju maciņus ietekmējusi virkne notikumu Latvijas ekonomikā, kas noteiktai daļai iedzīvotāju ļāvusi labāk vai sliktāk tikt galā ar personīgo finanšu izaicinājumiem. Šogad pieaugusi vidējā reālā darba alga, bet samazinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits. Tāpat pandēmijas radīto apstākļu ietekmē iedzīvotāju finanšu paradumi piedzīvojuši ievērības cienīgas svārstības – no izteikta piesardzīguma un tēriņu iepauzēšanas līdz to kāpumam. Ņemot vērā, ka algu pieaugums šogad bijis lielāks par tēriņiem, mājsaimniecību pirktspēja augusi straujāk nekā patēriņš, ļaujot veidoties arī finanšu rezervēm. Tas atspoguļojas arvien jaunos uzkrājumu rekordos, ko Latvijas iedzīvotāji spējuši vairot, spītējot vai, gluži otrādi, pateicoties vīrusa radītai nenoteiktībai. Protams, jaunā realitāte, ar ko saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir augošās cenas, kas jo īpaši jūtams ziemas periodā – papildus cenu pieaugumam pārtikas produktu segmentā, dramatiski augušas elektroenerģijas un apkures cenas.

“Kā jau statistikas dati ļauj nojaust, situācija Latvijas ģimenēs ir dažāda un atkarīga no tā, kā izdevies pielāgoties vīrusa radītajiem satricinājumiem ekonomikā un individuāliem finanšu izaicinājumiem. Kādam izdevies rast papildu peļņas avotus un ievērojami uzlabot savu finanšu situāciju, kamēr citiem nācies saskarties ar darba zaudējumu un pilnīgu savas dzīves pārorientēšanu. Vienlaikus resursu cenu sadārdzinājums nesaudzē nevienu – par rekorddārgo elektrību un siltumu maksājam visi. Šajā gadījumā akūti nepieciešami mērķtiecīgi un operatīvi valsts atbalsta mehānismi, lai palīdzētu mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām, kas ar finanšu izaicinājumiem pašas saviem spēkiem objektīvu iemeslu dēļ nespēj tikt galā,”

skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā skaidro eksperte, vērtējot atsevišķu faktoru ietekmi uz iedzīvotāju finanšu labklājību, novērojama saistība ar dažādiem procesiem Latvijas ekonomikā kopumā, ko atspoguļo arī statistikas dati. Salīdzinājumā ar 2020. gadu pozitīvākās tendences iezīmējas jomās, kas saistās ar ienākumiem – šogad vairums jeb 62% iedzīvotāju atzīst, ka ienākumi ir palikuši nemainīgi vai pat pieauguši, kā arī vērojama lielāka drošība par savu darba vietu. Jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji krietni pozitīvāk izteikušies par valsts likumdošanas ietekmi uz ienākumiem, kas savā ziņā ir atzinīgs vērtējums par īstenoto darbaspēka nodokļu politikas kursu – šajā jomā vērojams pozitīvākais vērtējums kopš 2013. gada.

Lai gan statistikas dati liecina, ka kopējais uzkrājumu apjoms Latvijā sasniedz aizvien jaunus rekordus, iedzīvotāju vērtējumā redzamas izteiktas atšķirības – kamēr katrs piektais aptaujātais finanšu drošības spilvenu padarījis biezāku, gandrīz puse jeb 44% aptaujāto atzīst, ka šogad līdzekļu rezerves sarukušas. Tāpat daudzām Latvijas ģimenēm joprojām gana liels izaicinājums ir spēja mēneša beigās “savilkt galus” –  uz lielākām grūtībām to paveikt nekā pērn norādījuši 42% aptaujāto. Nemainīgi trīs galvenās pozīcijas, kas arī 2021. gadā iedzīvotāju finanses ietekmējušas visvairāk, ir ikmēneša izdevumi par mājokli, pārtiku un transportu. Lai arī tās ir vislielākās izmaksu kategorijas pēc būtības, tomēr inflācija un iespaidīgais cenu kāpums šajā jomā pārsteidzis absolūto vairākumu Latvijas iedzīvotāju. Pēc pētījuma datiem arī redzams, ka lielāko šoku un slodzi uz finansēm radījis tieši mājokļa izmaksu pieaugums, un šis vērtējums arī ir negatīvākais pētījuma vēsturē.

Prognozējot izmaiņas savas mājsaimniecības finanšu situācijā nākamo 12 mēnešu laikā, 23% iedzīvotāju norādījuši, ka ir pārliecināti – tā uzlabosies, vēl 25%, ka saglabāsies nemainīga, bet 36% prognozē, ka situācija pasliktināsies. Aplūkojot atbildes dažādās iedzīvotāju grupās, vērojams, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, samazinās optimistisko atbilžu īpatsvars. Zīmīgi, ka iedzīvotāji, kuru finanšu situācija 2021. gadā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī 2022. gadā, turpretī tie, kuru finanšu situācija šogad pasliktinājās, lielākoties arī uz nākamo gadu skatās pesimistiski.

“Salīdzinājumā ar vērtējumu pirms gada, jūtama pakāpeniska un piesardzīga iedzīvotāju optimisma atgriešanās. Savā ziņā tas noteikti saistīts ar pozitīvām tendencēm vīrusa apkarošanā, sasniedzot lielāku vakcinācijas aptveri un cerībām, ka ekonomiskie procesi no tā cietīs aizvien mazāk. Cerīgāku skatu nākotnē palīdz uzturēt arī valsts budžeta kontekstā pieņemtie lēmumi par neapliekamā minimuma celšanu un lielāku ģimenes valsts pabalstu par bērniem, kas nenoliedzami dod taustāmu un tūlītēju pozitīvu finansiālu ieguvumu. Tajā pat laikā iedzīvotāji apzinās arī izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras cenu pieauguma rezultātā, kam ātru un paliekošu risinājumu neviens nesola,”

secina Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

RUS: Финансовая ситуация в этом году улучшилась у 25% латвийских жителей

Papildu informācija:
Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa@swedbank.lv 
Tel.: +371 67444610
https://blog.swedbank.lv/

[1] Swedbank Finanšu institūta pētījums “Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās” veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums veikts 2021. gada novembrī.